Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājnieki visatzinīgāk novērtē kultūras nozari, vislielākās problēmas saredz veselības aprūpē un bērnudārzu pieejamībā

Liepājas pilsētas iedzīvotāji visatzinīgāk novērtē dažādu projektu realizāciju, kultūras nozari kopumā un tās piedāvājumu, turpretī vislielākās problēmas saskata veselības aprūpes jomā, satiksmes un transporta nozarē, kā arī bērnudārzu pieejamībā, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” novembrī veiktā aptauja.

Pētījuma rezultāti liecina, ka vairākums aptaujāto liepājnieku veselības aprūpes jomā spēja nosaukt kādu viņuprāt prioritāri risināmu problēmu. Savukārt, runājot par citām Liepājas dzīves jomām, lielākā daļa respondentu atbildēja, ka nav būtisku problēmu šajā jomā vai nespēja minēt kādu prioritāri risināmu jautājumu, informē Liepājas pilsētas dome.
.

Kopumā 76% liepājnieku uzskata, ka prioritāri risināmā problēma Liepājā ir veselības aprūpe, 47% par svarīgāko atzinuši satiksmes un transporta jomu un 40% ir pārliecināti, ka lielākās problēmas ir izglītības un uzņēmējdarbības nozarēs.

35% atzinuši, ka veselības nozarē prioritāri būtu jāatrisina garo rindu problēma pie ārstiem un speciālistiem, kā arī norādījuši, ka pietrūkst labu un kvalificētu speciālistu, 11% liepājnieki uzskata, ka prioritāri būtu jāatrisina bērnu zobārstu trūkums un 10% satrauc dārgie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kā nākamo prioritāri risināmo problēmu liepājnieki atzinuši izglītības nozari, pastāvošās rindas bērnudārzos un bērnudārzu trūkumu – 11% aptaujāto uzskata, ka Liepājā būtu jāatver vai jāceļ jaunas pirmsskolas iestādes.

Satiksmes un transporta nozarē par svarīgāko un aktuālāko liepājnieki uzskata ielu remontu veikšanas nepieciešamību, tāpat iedzīvotāji izteikuši nepieciešamību turpināt dažādu ielu remontus. 6% aptaujāto norādījuši, ka vēlētos biežāku autobusu kustības grafiku.

8% aptaujāto atzinuši, ka saistībā ar pilsētvides kvalitātes uzlabošanu būtu jārisina ostas radītais vides piesārņojums, kā arī vairāk un aktīvāk jākontrolē ostas piesārņojums.

Vismazākās problēmas liepājnieki saredz kultūras nozarē – 48% aptaujāto uzskata, ka šajā nozarē nav problēmu, tikai 4% vēlētos mainīt cenu politiku, savukārt 2% aptaujāto vēlētos lielāku un plašāku piedāvājumu bērnu auditorijai.

No esošo projektu realizācijas visatzinīgāk liepājnieki (97%) novērtē Tramvaja tilta un Lielās ielas rekonstrukciju, 95% atzinuši, ka atbalsta Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukciju un vieglatlētikas manēžas būvniecību, nedaudz vairāk kā 90% norāda, ka atzinīgi novērtē Liepājas skolu modernizāciju un projekta “Liepāja. Vesels. Aktīvs. Laimīgs” bezmaksas nodarbību pieejamību, kā arī koncertdārza “Pūt, vējiņi!” rekonstrukciju.

Arī gandrīz visu iespējamo nākotnes projektu realizāciju atbalsta dominējoša Liepājas iedzīvotāju daļa. 90% liepājnieku ir pārliecināti, ka prioritāri būtu nepieciešams labiekārtot pludmali, 84% uzskata, ka vajag rekonstruēt K. Zāles laukumu, 80% vēlētos attīstīt SPA un kurortoloģijas projektu. Tāpat liepājniekiem būtu svarīgi realizēt senioru mājas būvniecību, ražošanas ēku būvniecību uzņēmējdarbības sekmēšanai, kā arī rekonstruēt Ezermalas ielu un izveidot slēgto futbola laukumu.

Vienīgais izņēmums ir bibliotēkas būvniecības projekts, kuru 55% aptaujāto Liepājas iedzīvotāju neatbalsta. Atbalstu bibliotēkas būvniecībai pauda 42% aptaujas dalībnieku. Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti neatklāj kādas krasas viedokļu atšķirības šajā jautājumā. Nedaudz biežāk (51% gadījumu) atbalsts bibliotēkas būvniecībai pausts gados vecāku un finansiāli mazāk nodrošinātu liepājnieku vidū.

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti” laika posmā no 2. līdz 10. novembrim veica kvantitatīvo pētījumu – telefonaptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 402 Liepājā deklarētie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Informāciju sagatavoja

Pievieno komentāru

Liepājā