Liepājnieki atkritumus šķiro būtiski aktīvāk nekā vairums Latvijas iedzīvotāju

Liepājas iedzīvotāji sašķiro un pārstrādei nodod aptuveni 25% no saviem sadzīves atkritumiem, kas ir būtiski vairāk nekā daudzās citās pašvaldībās, kur sašķiroti tiek vidēji 10 līdz 15% sadzīves atkritumu. “Liepājā īpaši aktīvi uz šķirošanu ir privātmāju iedzīvotāji, taču aktivitāte palielinās arī daudzdzīvokļu namos. Tomēr aizvien uzlabojama ir šķiroto atkritumu kvalitāte, tādēļ tieši kvalitāte būs viens no būtiskākajiem akcentiem turpmākajās izglītojošās kampaņās,” uzsver atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Vides pakalpojumi grupa” (VPG) pilnsabiedrības "Vides pakalpojumi Liepājai" izpilddirektore Ramona Pitena.

Nepilnu četru gadu laikā ir būtiski pieaudzis to Liepājas iedzīvotāju skaits, kuriem atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienu. Uz šķirošanu aktīvākās ir privātmājas, kas visātrāk un tiešāk spēj arī novērtēt šķirošanas sniegto reālo finansiālo ieguvumu savas ģimenes budžetam. Kopumā ar privātmāju iedzīvotājiem noslēgti 456 līgumi par īpašu dalīti vākto atkritumu maisu savākšanu.

Aizvien vairāk atkritumu šķirošanā gan iesaistās arī daudzdzīvokļu mājas. Patreiz konteineri kartona, plastmasas un metāla iepakojumam ir izvietoti 631 juridiskās personas adresē, bet stikla tarai paredzētie konteineri izvietoti 381 juridiskās personas adresē, kas kopumā arī nodrošina salīdzinoši augstos šķiroto atkritumu rādītājus. Būtiska ietekme uz atkritumu šķirošanas pieaugumu gan saistāma arī ar VPG ieguldīto darbu iedzīvotāju izglītošanā.

“Pieaugošais dalīti vākto jeb šķiroto atkritumu apjoms Liepājā apliecina, ka iedzīvotāju izglītošanas darbu kopumā esam īstenojuši pareizi - cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību par saviem atkritumiem un ir gatavi mainīt ikdienas paradumus, ja guvuši izpratni par to, kā sašķirotais iepakojums tiek pārstrādāts jaunai “dzīvei”. Būtisks ir arī finansiālais faktors – atkritumu dalīšana ir veids kā ietaupīt, tiesa tikai tad, ja šķirošana notiek kvalitatīvi. Šķiroto atkritumu konteiners netiks izvests bez maksas, ja tajā būs samesti arī nešķiroti sadzīves atkritumi," norāda Ramona Pitena.

Konstatējot neatbilstošus atkritumus dalīto atkritumu konteinerā, cilvēkam tiek skaidrota kļūda, akcentējot, ka šādu konteineru nevar izvest ar speciālo dalīto atkritumu savākšanas automašīnu - tam pakaļ tiek norīkots cits auto, kas izved nešķirotos sadzīves atkritumus. Tas nozīmē, ka arī konteinera izvešana vairs nav bez maksas un ietaupījums rēķinā zūd. Turklāt par sistemātiski neatbilstšu atkritumu sastāvu dalīto atkritumu konteinerā, klientam līgumā ir paredzēts arī līgumsods. VPG gan par prioritāru uzdevumu ir izvirzījusi iedzīvotāju izglītošanu un skaidrojošo darbu, nevis sodīšanu.

“Aizvien ne visi saprot, ka tikai viens maisiņš ar sadzīves atkritumiem un pārtikas paliekām, dalīto atkritumu konteinerā sabojā visu iepriekš kārtīgi sašķiroto kartonu vai plastmasu, neļaujot to nodot tālākai pārstrādei. Tikai viens maiss ar dārzeņu mizām, kafijas biezumiem, izlietotām autiņbiksītēm un tamlīdzīgām lietām visu konteinera sastāvu no pārstrādājama materiāla pārvērš par parastiem nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Tāpat iedzīvotājiem turpinām skaidrot, ka šķiroto atkritumu konteineros jāmet saplacināts iepakojums bez pārtikas patliekām. Tātad, ja met ārā ievārījuma stikla burciņu, to vispirms izskalo, ja dzēriena iepakojumu - tad PET pudeli vai skārdeni izskalo un saplacini. Turpinām arī atgādināt, ka stikla iepakojumam paredzētajā konteinerā nevar mest saplēstus spoguļus, stikla un porcelāna traukus, keramiku,  logu stiklus vai spuldzes. Strādājam, lai iedzīvotāju izpatne palielinātos, bet sašķiroto atkritumu kvalitāte - uzlabotos, ļaujot iepakojumam nonākt pārstrādē jaunas “dzīves” iegūšanai,” akcentē Ramona Pitena.

Lai arī ar sašķirotā materiāla kvalitāti, visvairāk pārkāpumu joprojām vērojams daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķi iedzīvotāji mēdz sadzīves atkritumus mest pie šķirotajiem atkritumiem, tieši daudzdzīvokļu nami var lepoties arī ar pozitīvu un vērtīgu pieredzi. Piemēram, ir konstatēts, ka būtiski augstāka šķiroto materiālu kvalitāte novērojama tajos daudzdzīvokļu namos, kur atbildību par atkritumu šķirošanu ir uzņēmies sētnieks vai kāds nama pārstāvis.

“Ir mājas, kur sētnieks kontrolē konteineros samestos šķirotos atkritumus un regulāri izņem neatbilstošo frakciju. Šajās mājās šķirotā materiāla kvalitāte ir teicama, tādēļ līdzīgu praksi kā vērtīgu varam rosināt pārņemt arī citām mājām. Tāpat arī kaimiņiem ir iespēja ar padomu vai aizrādījumu “audzināt vienam otru,” tā Ramona Pitena.

Savukārt iedzīvotājiem, kuru mājas vēl nav pievienojušās dalīto atkritumu vākšanas sistēmai, uzstādot dalīto atkritumu konteinerus, sašķirotos atkritumus var vest uz pilsētā esošajiem publiski pieejamiem šķirošanas punktiem, vai uz publiski pieejamiem šķirošanas laukumiem. Šobrīd Liepājā, kā arī Rucavas un Vaiņodes novadā darbojas trīs VPG publiskie šķirošanas laukumi. Tāpat VPG pārziņā Liepājā ir 50 publiskie šķirošanas punkti ar 65 zvana tipa konteineriem konkrētam atkritumu veidam, Priekules novadā – 20, bet Rucavas  novadā – 10 šķirošanas punkti

VPG uzsver, ka sadzīves atkritumu šķirošana iedzīvotājiem ir gan iespēja dzīvot atbildīgi pret dabu un vidi, gan arī samazināt savas izmaksas par nešķiroto atkritumu savākšanu. Šķirojot sadzīves atkritumus, samazinās izvedamo nešķiroto atkritumu apjoms, līdz ar to ir mazāk jāmaksā par atkritumu apsaimniekošanu, jo šķirotie atkritumi (papīrs/kartons, stikla iepakojums, PET/ plastmasas iepakojums) tiek izvesti bez maksas. Atbilstoši likumam katru gadu turpinās pieaugt Dabas resursa nodokļa likme, kas ietekmē arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu, tādēļ atkritumu šķirošana, kas tiek apkalpota bez maksas, kļūs aizvien izdevīgāka.

Pievieno komentāru

Liepājā