Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājniece Gunita dalās pieredzē, kā pieveikts un kas pieredzēts 60 kilometru pārgājienā no Nidas uz Liepāju

60 kilometru pārgājiens gar jūru no Nidas uz Liepāju. Ejam? – Ar šādu piedāvājumu radu un draugu grupā jūlija vidū klajā nāca brālēna sieva, kura ir pozitīvā nozīmē traka uz visādām izdarībām. Rogainings, nakts skrējieni, orientēšanās ir tikai dažas no aktivitātēm, kurās viņa ar vīru ik pa laikam iesaistās. Tā kā viena daļa grupas biedru skriešanai pievēršas vien tad, kad sagriežas vēders, bet pārgājienā pa Jūrtaku skriet nevajadzēs, atsaucība piedalīties tādā piedzīvojumā bija liela. Tomēr ne visi izgāja uz starta noliktajā datumā – 3. augustā. Bet par visu no sākuma.

Pieveikt tādu attālumu vienā dienā pat man, ikdienas garpastaigu (10–15 km) cienītājai, likās neiespējamā misija, kur nu vēl tiem, kuri ar aktīvu dzīvesveidu ir “uz jūs”. Tā kā tādu grupā bija ne mazums, iestājos par viedokli – distanci samazināt, lai, tā teikt, neatsistu aknu ko tādu atkārtot. Labāk taču iet mazāku gabaliņu visiem kopā, nevis pārmocīties. Iešana gar jūru nav gluži tas pats, kas pastaiga pa pilsētas ielām. Turklāt nevienam nebija priekšstata, kāda ir pludmale visas distances garumā. Tāpēc tika nolemts pārgājienu sadalīt divām dienām. Respektīvi, pirmajā iet, cik var; kad vairs nevar, nobāzējas kaut kur kāpās un izsauc no pilsētas sagādnieku, kurš atved teltis nakšņošanai un proviantu vakariņām; nākamajā rītā gājienu turpina tie, kuri vēlas iet līdz galam, bet tie, kuri vairs nevar, sēžas auto un brauc mājās. Tīri saprātīgs plāns.

2. augusta vakarā, kad sākās konkrēti plānošanas darbi, izrādījās, ka no lielā gājēju bara esam palikuši četri – brālēns ar sievu un es ar vīru. Nu, kā ir, tā ir. Iesim tik un tā. Vispirms izpētījām trasi no satelīta. Skrollējot karti telefona displejā, atgriezās sajūta, ka gatavojamies paveikt neiespējamo.

Plašāk lasiet "Kursas Laika" 28. augusta numurā!

Pievieno komentāru

Liepājā