Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājas un Ventspils pašvaldības pauž bažas par ostu reformas ietekmi uz investīciju piesaisti

Liepājas un Ventspils pašvaldības pauž bažas par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātās lielo ostu reformas ietekmi uz ostu darbības efektivitāti un investīciju piesaisti.

Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) stāstīja par SM izstrādātājiem grozījumiem Likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā, kas paredz Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī Liepājas SEZ pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām, vēsta LETA.

Viņš uzsvēra, ka visās trīs ostās ir plānots saglabāt valsts un pašvaldības sadarbību, tomēr valstij kapitālsabiedrību darbībā būtu noteicošā loma, lai viena puse nevarētu bloķēt otras lēmumus.

Tāpat Linkaits norādīja, ka praktiska ostu pārveidošana varētu notikt visu nākamo gadu.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) uzsvēra, ka atšķirībā no Rīgas un Ventspils brīvostām, Liepājas SEZ sevī ietver ostu, industriālos parkus un lidostu, un tas nav "tradicionāls ostas stāsts".

Viņš stāstīja, ka ostu pārvaldībā maksimāli ir jāiesaista pašvaldība, jo tieši pašvaldība ved sarunas ar investoriem, tāpēc tās loma ir būtiska. Kā piemēru Vilnītis minēja investorus, kuri pašreiz ir apturējuši savus plānus Liepājas SEZ, jo viņiem ir svarīga pašvaldības iesaiste, kā arī skaidrība par ostas pārvaldības nākotni.

Tāpat Vilnītis uzsvēra, ka Liepājas puse nav dzirdējusi izvērtējumu no SM, kāpēc tieši piedāvātais kapitālsabiedrību variants būtu efektīvākais.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš norādīja, ka valsts un pašvaldības sadarbībai Ventspils brīvostā nebija problēmu līdz 2019.gada decembrim. Viņš pauda, ka nezina, kā ir ar lēmumiem Ventspils brīvostas valdē pēdējā pusgada laik, bet kravu apjoms ostā ir krities par 40%. Vītoliņš gan arī piebilda, ka to ietekmējuši arī ģeopolitiskie apsvērumi.

Arī Vītoliņš pauda satraukumu, ka nav izvērtējuma, ka kapitālsabiedrība būs labāka pārvaldes forma nekā atvasināta publiska persona. Tāpat viņš pauda neizpratni, kā jaunajā modelī iecerēts nodrošināt politisko neatkarību, ja valdēs būs ministriju pārstāvji.

Vītoliņš arī norādīja, ka pašreizējā ostu pārvalde strādā uz bezpeļņas principiem, un visu pārsvaru, kas rodas ieņēmumiem pār izdevumiem, iegulda atpakaļ ostā. "Man ir lielas bažas, ka akciju sabiedrībai nebūs pienākuma investēt ostā, un kā komersantam būs tikai viens mērķis - peļņas gūšana. No tā cietīs Latvijas tranzīta koridora konkurētspēja," norādīja Vītoliņš.

Viņš arī pauda pārliecību, ka "modelis, kas pastāvēja 20 gadus, un ir sevi attaisnojis 20 gadus, ir atjaunojams".

Liepājas SEZ darbojošais uzņēmējs Uldis Pīlēns pauda bažas, ka Linkaita piedāvātie grozījumi ir balstīti uz 2012.gada Pasaules bankas pētījumu, norādot, ka nav pārliecības, ka attiecīgais pētījums ir gana labs, lai to liktu par pamatu 2020.gada reformas piedāvājumam.

Pīlēns arī uzdeva vairākus jautājumus, piemēram, kuri no OECD principiem nav ievēroti Liepājas SEZ, lai to pārveidotu, kā arī kā tieši piedāvātā reforma uzlabos ostu konkurētspēju.

Viņš arī pauda šaubas, vai tiešām šis ir īstais brīdis, lai domātu par ostu reformu, uzsverot, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem visā pasaulē, vajadzētu pārskatīt prioritātes. "Lūdzu, palieciet pašreiz krīzes laikā pie funkcionējoša modeļa!" aicināja Pīlēns.

Arī Ventspils ostas pārvaldnieks Andris Purmalis norādīja, ka svarīgi ir saglabāt arī pašvaldības lomu un uzsvēra, ka pašreiz vēl ir bažas par piedāvātajiem likuma grozījumiem.

Viņš uzsvēra, ka principiāli iebildumi nav, bet ostas uzņēmēji ir pauduši bažas, vai kapitālsabiedrība viņus neizkonkurēs ar saviem pakalpojumiem. Purmalis arī uzsvēra, ka būtu labi, ja kapitālsabiedrībā tiktu ņemts vērā arī uzņēmēji viedoklis.

Linkaits sēdes nobeigumā uzsvēra, ka visus argumentus un iebildumus piefiksē un tiem tiks atrastas atbildes. Viņš arī norādīja, ka sarunas par ostu reformu tiks turpinātas un konkrētie priekšlikumi tiks ņemti vērā, un likumprojekti tiks precizēti.

Ministrs arī uzsvēra, ka tikai tad, kad būs izstrādāts kvalitatīvs piedāvājums, ar to ies uz Ministru kabinetu.

Jau ziņots, ka SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas SEZ pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Pievieno komentāru

Liepājā