Liepājas SEZ pārvalde: SM piedāvātais ostas peļņas nodokļa variants ir pamatotāks nekā EM priekšlikums

Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātais jaunais ostu maksas priekšlikums, kas paredz ieskaitīt valsts un pašvaldības budžetā tā saukto peļņas nodokli, no Liepājas ostas pozīcijām raugoties, ir daudz pamatotāks un argumentētāks nekā līdzšinējais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums, atzina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

"Katrai no pusēm ir sava argumentācija, taču, ja raugās tieši no Liepājas ostas interešu viedokļa, tad SM piedāvātais variants ir daudz argumentētāks un pamatotāks," atzina Lapiņš.

"Ja bāze ir starpība starp ostas ienākumiem un izdevumiem, tad tas jau rada racionālāku un objektīvāku priekšstatu par to, kāds varētu būt mūsu ieguldījums valsts budžetā. Ir skaidrāki pamatprincipi, no kā veidotos šis nodoklis. Iepriekšējā [EM piedāvātajā] variantā jautājumu bija vairāk nekā atbilžu," atzina Lapiņš.

Gadu gaitā esot pierādījies, ka 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksām, kas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā, devuši būtisku ieguldījumu Liepājas pilsētas infrastruktūras sakārtošanā. "Mūs interesē, kāds SM piedāvājumā būtu naudas, kas tiktu ieskaitīta valsts budžetā, izlietojums," atzina Lapiņš. Pagaidām sadarbība ar SM, strādājot pie šī jautājuma, esot visnotaļ aktīva. "SM jautājumu par ostu nodokļa ieviešanu risina mērķtiecīgāk un atbildīgāk," atzina Lapiņš.

Arī Ventspils mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") iepriekš pauda viedokli, ka SM piedāvātais jaunais ostu maksas priekšlikums, kas paredz ieskaitīt valsts un pašvaldības budžetā tā saukto peļņas nodokli, ir nedaudz labāks nekā līdzšinējais EM piedāvātais variants. Pēc Lemberga domām, SM piedāvājums ir ekonomiski pamatotāks un loģiskāks, taču vienlaikus viņš paliek pie viedokļa, ka atvasinātas publiskas personas, šajā gadījumā - ostas, ar nodokli vispār nav apliekamas.

Kā ziņots, SM piedāvās jaunu ostu maksas iekasēšanas priekšlikumu, jo to neapmierina līdzšinējais EM piedāvātais variants un tā kategoriski iebilst pret tā ieviešanu, pagājušajā nedēļā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Ministrijas priekšlikums paredz ostām no 2015.gada ieskaitīt valsts un pašvaldības budžetā tā saucamo peļņas nodokli jeb starpību starp ostas ienākumiem un izdevumiem, no kuras atskaitītas investīcijas ostu darbības nodrošināšanai un attīstībai. Šajā gadījumā maksas ieviešanai nebūtu negatīvas ietekmes uz ostu tarifu un pašvaldību un valsts ostu valdes locekļi būtu ieinteresēti maksimizēt ostu peļņu, norāda SM.

Matīss arī norādīja, ka EM piedāvātais modelis faktiski paredz apgrozījuma nodokļa ieviešanu, kas nozīmējot, ka pieaugs ostas maksas un līdz ar to sadārdzināsies tranzīta koridors. Tā kā konkurence Baltijas reģionā esot liela, samazināšoties pārkrauto kravu skaits ostās, kas savukārt sadārdzināšot dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas.

Kā ziņots, valdība 1.oktobrī nolēma, ka Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā būs jāieskaita maksājums par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.

Līdz ar to ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu, kā pašvaldības speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.

Pret grozījumiem likumā iebilda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Grozījumi "Likumā par ostām" vēl jāskata Saeimā.


Pievieno komentāru

Liepājā