Liepājas SEZ par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz bijušā "Liepājas metalurga" mantu lems pēc informācijas saņemšanas par darījuma nosacījumiem

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa mantu lems pēc tam, kad saņems informāciju par darījuma norisi un nosacījumiem, aģentūrai LETA pavēstīja Liepājas SEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa norādīja, ka patlaban Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā ir vienīgi publiski izskanējusī informācija par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa pārdošanu.

Ratniece-Kadeģe atgādināja, ka Liepājas SEZ likums nosaka, ka "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ir zemes un cita nekustamā īpašuma pirmpirkuma un izpirkuma tiesības, ja likums pirmpirkuma tiesības nav piešķīris citai personai vai ja šī persona neizmanto šīs tiesības".

Jautāta, kādi līdzekļi pirmpirkuma tiesību izmantošanai ir nepieciešami un kāds būtu to avots, Ratniece-Kadeģe norādīja, ka atbildi uz šo jautājumu patlaban nav iespējams sniegt, jo nav saņemta informācija par darījuma norisi un nosacījumiem.

Ratniece-Kadeģe pavēstīja, ka Liepājas SEZ pārvalde sadarbībā ar pašvaldību un atbildīgajām valsts ministrijām no 2018.gada 23.augusta pārdomāti ir attīstījusi bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju atbilstoši noslēgtajam nodomu protokolam starp Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Liepājas pilsētas domi, Liepājas SEZ pārvaldi un SIA "FeLM", kas nosaka, ka galvenie uzdevumi ir bijušās "Liepājas metalurga" teritorijas apsaimniekošana, infrastruktūras pilnveidošana, nomnieku un ārējā finansējuma piesaiste, lai 15 gadu laikā piesaistītu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu vismaz 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas.

Nodomu protokols noteica, ka visām pusēm atbildīgi un pārdomāto jāstrādā, lai veidotu Liepājas Industriālo parku, kura attīstība palielinās gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinās bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu, veidojot modernu, inovatīvu un videi draudzīgu "zaļāko" industriālo parku Eiropā.

Liepājas SEZ pārvalde mērķtiecīgi jau trešo gadu ir strādājusi šajā virzienā, uzsvēra Ratniece-Kadeģe. Viņa informēja, ka bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā ir atjaunota uzņēmējdarbība - ir noslēgti īstermiņa nomas līgumi ar SIA "Ekers Stividors LP", kas iznomātajās noliktavās uzglabā kokskaidu granulas, radot papildus jaudas kravu apstrādei Liepājas ostā, bet 4,5 hektāri iznomāti SIA "Mols L" malkas apaļkoku uzglabāšanai un to pārstrādei. Saražoto augstvērtīgo kurināmo šķeldu aktīvās enerģētikas sezonas laikā caur Liepājas ostu eksportē, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm.

Vēl bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā 2020.gada oktobrī darbu sāka jaunā SIA "Caljan" ražotne, kas izveidota pārbūvējot bijušo rūpnīcas mehānisko cehu un kas bija svarīgs priekšnoteikums, lai gūtu pārliecību, ka plašajā teritorijā var attīstīt modernu uzņēmējdarbību un ražošanu, kas nav melnā metalurģija. Tāpat darbu sākusi SIA "GF Powdercoating" metālapstrādes un pulverkrāsošanas ražotne.

"Šobrīd turpinās plānošanas darbs, lai plašo teritoriju transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos viedi, inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Liepājas Industriālā parka izveidē neiztikt arī bez valdības izpratnes un Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes," piebilda Ratniece-Kadeģe.

Jau ziņots, ka 30.aprīlī "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Kā iepriekš vēstīja portāls "Lsm.lv", Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro. Vienlaikus Liepājas domes un Liepājas Speciālās ekonomiskā zonas (SEZ) vadība apsver izmantot savas pirmpirkuma tiesības - iegādāties krāsni un tās teritoriju, lai tā nenonāktu minēto investoru rokās, atsaucoties uz "TV Kurzeme", vēstīja "Lsm.lv".

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

"FeLM" ir SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" (iepriekš Privatizācijas aģentūra) meitasuzņēmums. "Possessor" kapitāldaļu turētājs ir Ekonomikas ministrija.


Pievieno komentāru

Liepājā