Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājas pilsētas un Valkas novada pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju", vēsta LETA.

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Viņš norādīja, ka būs jāpaaugstina arī garantētais minimālais ienākums (GMI), kas prasīs ievērojamus izdevumus pašvaldības budžetā, tāpat būs jāpaaugstina pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku atalgojums, kā arī jāapmaksā lielākā daļa brīvpusdienu, kuras agrāk pilnībā apmaksāja no valsts budžeta.

Valkas novada pašvaldība no 1.septembra vairs nesaņems arī mērķdotāciju par speciālo pirmsskolas izglītības iestādi, sacīja novada domes priekšsēdētājs.

"Situācijā, kad ir būtisks izdevumu pieaugums par kuru pašvaldības nav pieņēmušas lēmumu, radīs milzīgas problēmas. Protams gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, kurā lūdzam tikšanos. Tāpat arī ceram šajās sarunās iesaistīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru," sacīja Krauklis.

Viņš pieļāva, ka kaut kādu trūkstošo daļu varēs kompensēt no izlīdzināšanas fonda. Taču pat gadījumā, ja budžets nesamazinās, Valkas novada pašvaldība nevarēs saviem iedzīvotājiem nodrošināt visus tos pakalpojumus, kurus sniedz pašlaik, tādējādi viņu dzīves kvalitāte samazināsies, norādīja Krauklis.

Viņš uzsvēra, ka līdzīgā situācijā kā Valka ir lielākā daļa Latvijas pašvaldību. Tikai dažas pašvaldības varētu būt labākā finanšu situācijā, kurām ir rezerves, bet lielākajā daļā pašvaldību iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu apjoms samazināšoties.

"Es ceru, ka vēl notiks diskusijas un arī pašvaldību budžeta daļā izdosies panākt kaut nelielu budžeta pieaugumu," sacīja Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Viņš bija skeptisks par premjera izteikumu, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro. Krauklis atzina, ka patlaban ar ministrijām notiek sarunas par to, ka pašvaldībās būs vairāk projektu, taču pozitīvu efektu no jebkura Eiropas Savienības fonda projekta pašvaldība sajūtot tikai pēc vairākiem gadiem.

Gan Krauklis, gan Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) norādīja, ka pašvaldībās no Finanšu ministrijas nav saņemta ne oficiāla informācija par plānotajām izmaiņām, ne arī kādi kontroldati, lai tās varētu veikt prognozes par nākamā gada budžetu.

Vilnītis norādīja, ka IIN samazinājums pašvaldībai par 5%, rēķinot atbilstoši šā gada budžeta ieņēmumiem varētu nozīmēt, ka budžets samazinās par 2 miljoniem eiro.

Arī viņš norādīja, ka plānotās izmaiņas minimālajā darba algā, pedagogu darba samaksā, skolēnu ēdināšanā, speciālo izglītības iestāžu finansēšanā, garantētā minimālā ienākuma līmenī ievērojami palielinās pašvaldības budžeta izdevumu sadaļu. Tas nozīmē, ka pašvaldības budžeta ieņēmuma sadaļa samazināsies vairāk nekā par 3,3 miljoniem eiro.

"Pašvaldības budžetā šogad nebūs uzkrājumi, jo pašvaldībai vienai pašai ir jātur rūpe par kapitālsabiedrībām, kuras ir cietušas zaudējumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ. Būtu svarīgi, lai šādās situācijās pašvaldība nepaliktu viena ar problēmām, bet valsts nāktu palīgā," sacīja Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams diskutēt par plānotajām nodokļu izmaiņām, jo patlaban pašvaldībām nav pietiekami daudz informācijas vai arī tā ir pretrunīga, lai varētu izteikt konkrētākas prognozes.

LETA jau ziņoja, ka Finanšu ministrija piedāvā mainīt IIN pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā - atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (V) skaidroja, ka tas palīdzētu rast līdzekļus mediķu, pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī GMI celšanai.

Premjers arī pauda, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro.

"Šīs lielā mērā ir naudas, kas nogulsnēsies tieši pašvaldībās. Un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un GMI, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda no Eiropas Savienības," uzsvēra premjers.

Pievieno komentāru

Liepājā