Liepājas piekrastes teritorijai piešķir kūrorta statusu

Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma lēmumu Liepājas pilsētas piekrastes teritorijai pie Baltijas jūras piešķirt kūrorta statusu.

Kūrorta statuss piešķirts piekrastes teritorijai no Roņu ielas līdz Pērkones kanālam, kurā atrodas Piejūras slimnīca, dziļurbums, no kura tiek iegūts unikāls minerālūdens ar augstu broma saturs, kas tiek izmantots ārstnieciskajā medicīnā, kā arī parks un pludmale, ko savieno ērta infrastruktūra ar gājēju un velosipēdu ceļu, informē Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.

“Kūrorta statusa piešķiršana Liepājas pilsētas teritorijai ir nozīmīgs solis vēsturisko tradīciju atjaunošanā un jaunu, kvalitatīvu veselības un rekreācijas pakalpojumu attīstīšanā. Tas dod iespēju ne tikai veicināt investīciju piesaisti kūrorta infrastruktūras attīstībai, bet arī sniedz papildu garantu ārstniecības iestādēm un veselības nozares komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kurortoloģijas komplekss tiks attīstīts ilgtermiņā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Ekonomikas ministrijas izveidotā Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija savā atzinumā norādījusi, ka Liepājas pilsētas teritorijas daļa atbilst visiem Tūrisma likuma minētajiem nosacījumiem, ar ko tiek piešķirts kūrorta statuss: vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,  teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību, tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra un teritorijas attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

Saskaņā ar Tūrisma likumu Liepājas pilsētas dome turpmāk ne retāk kā reizi divos gados sniegs pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.

Plānveidīgi attīstot kurortoloģiju, tas sniegs iespēju turpināt sakārtot apkārtējo vidi, izveidot jaunas darbavietas, izveidot un attīstīt potenciālu un labvēlīgu vidi veselības tūrisma nozarei un tūrisma pakalpojumiem. Tas viss, savukārt, sniegs iespēju Liepāju pozicionēt kā veselības tūrisma galamērķi un sekmēt tūristu skaitu un uzturēšanās ilgumu, neatkarīgi no tūrisma sezonalitātes izmaiņām.

Jau ziņots, ka Liepājas pilsētas dome 2015. gada 11. martā iesniedza pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētai. Ekonomikas ministrija pārbaudīja saņemto pieteikumu, kā arī tam pievienoto dokumentu atbilstību minēto noteikumu prasībām un 2015. gada 21. aprīlī nodeva tos izvērtēšanai Ekonomikas ministrijas izveidotajai Kūrorta statusa izvērtēšanas komisijai. Komisija, saņemot neatkarīga eksperta pozitīvo atzinumu, 2015. gada 12. augusta sēdē atbalstīja kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas daļai.

Vēsturiski Liepājas kurortoloģijas un rekreācijas tradīcijas aizsākušās 19. gadsimta sākumā, kad pilsēta bija atpazīstama peldvieta. No 1834. gada jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļuva 1860. gadā, kad uzbūvēja “Nikolaja peldu iestādi”. Savukārt Padomju gados Liepājā darbojās sanatorija “Liepāja”. Patlaban veselības tūrisma un rekreācijas tradīciju atjaunošanā un attīstībā Liepājā ir jau vairākas iestrādnes – Liepājas Reģionālajā slimnīcā tiek izmantots no Liepājas dziļurbuma iegūtais minerālūdens ūdensdziedniecības procedūrās, kā arī tiek piedāvāta dūņu terapija un vēl citi rehabilitācijas pakalpojumi.

Pievieno komentāru

Liepājā