Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājas muzejs aicina uz sarunu par vilnas pārstrādi "No aitas līdz audumam"

15. janvārī plkst.17 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 ikviens interesents aicināts uz sarunu jaunatklātajā ekspozīcijā „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”. Sarunas tēma būs vilnas pārstrāde un aušana, un to vadīs Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete. Klātesošajiem būs iespēja arī aplūkot senos darbarīkus, kurus izmantoja vilnas pārstrādē.

Aitu vilnas pārstrāde ir garš un laikietilpīgs process, kas dalāms vairākos posmos. Darbus veica gan dažādu paaudžu saimes sievietes, gan arī bērni un pusaudži. Katram tika dots savām prasmēm atbilstošs pienākums. Bērnu pārziņā bija arī skalu gaismas uzturēšana saimes istabā. Vilnas pārstrādei parasti atlicināja laiku gada tumšākajos mēnešos. Visi darbi, kas šajos posmos tika veikti, ir saistīti ar roku darbu un vienkāršiem darbarīkiem.

Aitas cirpa divas reizes gadā, izmantojot īpaši šim nolūkam pie kalēja izgatavotas dzirkles. Tas nereti tika veikts, sapulcējot vienkopus vairākas sievietes un lielākos bērnus kā palīgus. Vienas aitas cirpšana ar mehāniskajām dzirklēm ilga vismaz stundu.

Nocirptā vilna tika mazgāta, tādā veidā to atbrīvojot no aitu sviedriem, netīrumiem, saķērušiem augiem. Tālāk sekoja vilnas plūkšana – šķiedras sadalīja, nošķirot smalkās no rupjajām. Vilnu atbrīvoja no augu valsts piejaukumiem un gružiem.

Vilnas kāršanas laikā nelielu šķiedras daudzumu dažādos virzienos rūpīgi izķemmēja ar rokas kārstuvju palīdzību. Tādā veidā vilnas šķiedras tika sakārtotas plānās plīvurveida šķipsnās, no kurām tālāk varēja veidot jēldziju, kas bija sava veida sagatave nākamajam solim – sagrodota vilnas pavediena ieguvei. Rūpīgi kārsto vilnu savērpa ar vērpjamo ratiņu. Rupjāku vilnas dziju ieguva, sašķetinot kopā vairākus savērptos pavedienus.

Tālāk jau sekoja sarežģītā un darbietilpīgā auduma iekārtošana un steļļu sagatavošana aušanai. No dziju kamoliem dzijas uztina (uzmeta) uz tītavām – velku kokiem un sagatavoja velku materiālu iekārtošanai stellēs.

Pielietojot palīgierīci riekumu, velkus iestiprināja stellēs un uztina uz steļļu ruļļa. Šo darbu, kas ir visatbildīgākais sagatavošanās procesā, vienlaicīgi un saskaņoti veica trīs cilvēki. Ievilktos velkus rūpīgi sanītī atbilstoši iecerētajam auduma pinumam. Lai audums veidotos blīvs un vienmērīgs, veic velku šķietošanu – katra velku pavediena izvilkšanu caur atbilstoša šķieta acīm.

Velku galus iestiprināja stelles priekšpuses rullī. Piesēja stelles paminas un noregulēja šķīrienu. Stelles aušanai ir sagatavotas. Sagatavo audu dzijas – satin dziju saivās un ievieto atspolēs. Un aušana var sākties.
„No aitas līdz audumam” būs jau otrā tikšanās šī saruna cikla ietvaros. Savukārt 5. februārī norisināsies nākošā saruna – „Klēts. Rija”.

Biļetes cena pasākumā ir 1 eiro.

Liene Putāne,
Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe

Pievieno komentāru

Liepājā