"Liepājas metalurga" vadība visticamāk tiks nomainīta; milzu kredīts nu jāatmaksā valstij

Par otru Parex stāstu draud izvērsties bankrota piemeklētais Latvijas rūpniecības milzis – Liepājas metalurgs. Ar katru dienu tuvinās brīdis, kad valdības politiķiem būs jāpieņem galīgais lēmums – vai privāto rūpnīcu glābt par nodokļu maksātāju naudu.

Šobrīd esot skaidrs viens no pirmajiem priekšnoteikumiem – ja valsts naudu tomēr dos, tad visa pašreizējā Metalurga vadība tiks nomainīta kā neuzticama. Laika rīcībai vairs nav daudz, jo izskatās, ka jau 30.aprīlī valstij Metalurga vietā būs jāsamaksā pirmā summa – vairāk nekā 5 miljoni latu Itālijas bankai UniCredit, kas savulaik aizdeva Metalurgam naudu rūpnīcas modernizācijas veikšanai.

Liepājas metalurgam un tā kreditoriem šī bija trauksmaina nedēļa. Sarunas par Metalurga likteni notika gan tepat Latvijā, gan ārzemēs. Nedēļas sākumā no Rīgas lidostas ceļā uz Itāliju devās Metalurga īpašnieku, Valsts kases un kreditoru kluba pārstāvji. Viņu mērķis bija Romā klauvēt pie bankas UniCredit durvīm ar lūgumu atlikt jau šomēnes gaidāmo kredīta maksājumu, kura segšanai Metalurgam nav naudas.

Taču Itālijas brauciens beidzās bez cerētā rezultāta. Unicredit baņķieri nepiekrita Metalurgam mainīt kredīta atmaksas noteikumus, neredzot, ka īpašniekiem būtu skaidrs biznesa plāns. Tāpēc vismaz pagaidām itāļi, šķiet, izvēlējušies vienkāršāko ceļu – parāda piedziņu no Latvijas valsts, kas ir Metalurga galvotāja.

Tālākie notikumi risinājās jau Ekonomikas ministrijā, kur šoreiz pie ministra Daniela Pavļuta sapulcējās strīdīgie metalurga akcionāri – no vienas puses galvenais rūpnīcas īpašnieks Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, no otras – mazākumā palikušais akcionārs Kirovs Lipmans. Visi secināja – investors rūpnīcas glābšanai vēl nav atrasts, bet citi priekšlikumi – savstarpēji nepieņemami. Lipmans atkal atzina, ka viņam ir kauns par Zaharjina un Segala mēģinājumu glābt savu privāto biznesu uz valsts rēķina.

KIROVS LIPMANS, Liepājas metalurga akcionārs

Ja viņi pa 10 gadiem noveduši līdz tādai situācijai Metalurgu, viņiem jānoliek uz galda akcijas un jāiet projām! Viss! Projām!
Lipmans sola, ka tādā gadījumā ir gatavs glābt Metalurgu bez valsts atbalsta, pats ar saviem spēkiem vien.

KIROVS LIPMANS, Liepājas metalurga akcionārs

Valsts interesēs, valsts labumā es gatavs to Metalurgu paņemt  un pacelt otrreiz. Pirmoreiz es to izdarīju un man iedeva Triju Zvaigžņu ordeni. Es gatavs otrreiz to izdarīt. Bet es jums saku - man pat investori nav vajadzīgi! Man ir bankas, kas man uzticas, kur es varu jebkurā momentā – es varu šodien aiziet. Man vajag 50 miljonus, es paņemšu 50 miljonus. Bet es zinu, ka es viņus atdošu! Es zinu, kā es nopelnīšu! Nevar būt, ka Metalurgs nevar nopelnīt! Viņam vajag pelnīt!

Turpretim Zaharjins akcijas atdot nav gatavs, runa tikai varot būt par akciju ieguldīšanu.

SERGEJS ZAHARJINS, Liepājas metalurga lielākais akciju turētājs

Visu savu paketi kopā ar Segala kungu, kas sastāda 71%, mēs esam gatavi ieķīlāt bankā pret papildus kredītlīdzekļiem vai pret kādām konkrētām investīcijām, lai šo naudu novirzītu uzņēmuma apgrozāmajos līdzekļos un izietu no šīs vissmagākās finanšu situācijas.

Finanšu ministrs Andris Vilks jau norādījis, ka akcionāru īpašumi mērāmi simtos miljonu latu un ka no tiem varētu ieguldīt naudu rūpnīcā, bet par to Zaharjins joprojām runā negribīgi un turpina apgalvot, ka esot bez naudas.

SERGEJS ZAHARJINS  Viennozīmīgi! Skaidrā man tādas naudas nav!

Nekā personīga Bet pārdot kādu īpašumu?

SERGEJS ZAHARJINS Pārdot personīgo īpašumu un ieguldīt naudu?

Nekā personīga Jā, savā uzņēmumā.

SERGEJS ZAHARJINS Ja tas būs glābiņš rūpnīcai, tad es to izdarīšu.

Ekonomikas ministrijā gan Nekā Personīga vēlāk atzina, ka sanāksmes laikā tomēr Zaharjins neko tamlīdzīgu nav solījis. Bet Lipmana priekšlikums esot juridiski neizpildāms – valsts nevar vienkārši atņemt akcijas vienai sastrīdējušos akcionāru daļai un atdot tās otrai. Daudz laika manevriem vairs nav.

ANDRIS LIEPIŅŠ, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Es domāju, tās ir nākamās 10 dienas, varbūt divas nedēļas. Tas ir apmēram tas laika limits, kas ir šobrīd. Akcionāriem un kreditoriem, par kuru būtu jāvienojas par turpmāko rīcības modeli.

Ja rezultāta nav, valstij jāizlemj - vai Metalurga vietā samaksāt vairāk nekā 51 miljonu vērto galvotā kredīta atlikušo daļu un ļaut rūpnīcai bankrotēt, mēģinot zaudējumus atgūt no uzņēmuma mantas izpārdošanas, vai ieguldīt Metalurga glābšanā vēl daudz lielākas summas, cerot, ka tas atkopsies. Pašlaik svaru kausi esot par labu uzņēmuma saglabāšanai, bet jebkurā gadījumā skaidrs, ka Zaharjins un Segals tiks atstādināti no rūpnīcas vadības. Ministrijā uzskata, ka pašreizējiem Metalurga vadītājiem nevar uzticēties.

DANIELS PAVĻUTS, ekonomikas ministrs (Reformu partija)

Lai kreditori noticētu uzņēmuma dzīvotspējai un iespējai mainīt līdzšinējo darbību, protams, ka būtu jānotiek izmaiņām vadības komandā un šeit mūsu Ekonomikas ministrijas speciālisti un arī es pats personīgi pievienojos šim uzskatam. Jebkuram normālam kreditoram vienmēr ir interese atgūt šo naudu no uzņēmuma saimnieciskās darbības, no uzņēmuma darbības turpināšanas, nevis no ķīlas realizācijas un tāda ir, protams, arī valdības nostāja manā skatījumā. Nu, katrā ziņā, tā ir Ekonomikas ministrijas nostāja. Līdz ar ko mūsu uzskats ir, ka jādara viss iespējamais, lai uzņēmums turpinātu darbu.

Lipmans uzskata, ka Metalurga sliktie panākumi saistīti ar to, ko secinājuši gan Ernst&Young auditori, gan Polijas televīzijas TVP žurnālisti – ka Metalurga sadarbības partneri metāllūžņu iepirkšanā un produkcijas pārdošanā ir apšaubāmas starpniekfirmas, kas rada aizdomas, ka liela peļņas daļa tiek gūta melnajā tirgū bez nodokļiem. Uzņēmums un valsts budžets cieš zaudējumus, toties īpašnieki labi nopelna.

KIROVS LIPMANS, Liepājas metalurga akcionārs

Ļoti vienkārši! Divi varianti – viens variants – tas ir metāllūžņu uzpirkšana, šodien jau mēs redzam un zinām, ka viņi pērk par 25-30 eiro dārgāk, nekā viņi varētu nopirkt vietējos Tolmetā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem izdevīgi to naudu vēlāk dalīt. Nu, tas gadā ir gandrīz 30 miljoni eiro! Jūs varat iedomāties! Tikai no metāllūžņiem! Un tā ir arī ar gatavo produkciju – ja iet caur trešajām, ceturtajām rokām, jūs varat iedomāties, kāda tur nosēžas nauda! Kā var par dempinga cenām pārdot gatavo produkciju?! Tas ir nonsenss!

Zaharjins, komentējot aizdomas par krāpšanos ar nodokļiem, noliedz Metalurga saistību ar to un neko nezinot arī, kā darbojušies, piemēram, Metalurga izejvielu piegādātāji - kā Polijas metāllūžņu firma TORMETAL, kuras dalībniekus nesen policija aizturēja Lietuvā.

SERGEJS ZAHARJINS  Neko nevaru pateikt – jo, vēlreiz – es tik dziļi nepārzinu un nezinu par piegādēm un par realizāciju. Mēs to, dabiski, nekā ietekmēt nevaram. Mēs produkciju pārdevām – saņēmām naudu. Viss. Ar to mūsu atbildība beidzas. Bet, kas notiek tālāk – tas jau nepakļaujas mūsu kontrolei.

To, ka grūti ir pierādīt krāpšanās dalībnieku saistību vienam ar otru, atzinuši arī Polijas likumsargi.

ĀDAMS RAPACKIS, ģenerālis, Polijas Centrālā izmeklēšanas biroja izveidotājs

Nav sarežģīti pabaidīt starpniekfirmu. Sarežģīti ir pierādīt, ka ar to nodarbojas tie, kuri ar to nopelna vislielāko naudu. Tirgū ir labi zināms, kuri no uzņēmumiem tirgo tēraudu, nemaksājot nodokļus.

Nekā personīga Tad kāpēc ar viņiem nekas nenotiek?

ĀDAMS RAPACKIS Šie uzņēmumi sevi ļoti labi piesedz. Starp starpniekfirmām ir vēl citi starpnieki – tā saucamie ,,buferi,,, pateicoties kuriem, kontroles gadījumā uzņēmums var pierādīt, ka esot pielikuši visas pūles, lai pārbaudītu savus piegādātājus un neko  nezinot, vienkārši tirgo tēraudu.

Nekā personīga Tātad nav veida, kā ar to tikt galā?

ĀDAMS RAPACKIS Ir. Vajag apvienot kontroles rezultātus un pietiekami ātri kontrolēt finanšu līdzekļu pārskaitījumus starp firmām. Nepieciešams preces kustības monitorings un tikai tad var atklāt visu ķēdi.

Polijā vairākiem desmitiem cilvēku jau esot uzrādītas apsūdzības un izmeklēšanai izveidota starpresoru speciālistu komanda. Poļi arī interesējušies par mūsu Valsts ieņēmumu dienesta darbu šai ziņā. Iekšlietu ministrs atgādina par policijas jau agrāk sākto izmeklēšanu.

RIHARDS KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs (Reformu partija)

Protams, ka policija strādā saistībā ar ierosināto kriminālprocesu. Izteikt tagad prognozes, kā viņš beigsies vai par termiņiem ir pāragri. Tas ir jājautā procesa virzītājiem. Bet, ja Polijas puse griezīsies ar kaut kādiem konkrētiem tiesiskās sadarbības priekšlikumiem Latvijai, tad, protams, tas būs jau tāds plašāks jautājums un tas ies caur prokuratūru.

Nekā personīga - Ja Polijas puse neko mums neprasa, vai mēs paši esam gatavi poļiem paprasīt?

RIHARDS KOZLOVSKIS Nu, es domāju, ka tā nu gan nebūs. Visticamāk – kā jūs minējāt, ja tādas aktivitātes ir veiktas, ir aizturētās personas, visticamāk, ka būs kaut kādi lūgumi par sadarbību.

Bet, kamēr valdības politiķi domā, kā tagad Metalurga vietā segt zaudējumus, interesants ir fakts, ka savulaik, pirms vairāk nekā 3 gadiem, piešķirot Metalurgam valsts galvojumu, Valsts kase visai precīzi bija apzinājusi draudošos riskus. Piemēram, to, ka Metalurga iesniegtās biznesa plāna prognozes nesakrīt ar uzņēmuma un nozares darbības tendencēm un, ka ,,turpinot ilgstoši strādāt ar zaudējumiem var tikt apgrūtināta arī apgrozāmo līdzekļu pieejamība, kas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmuma darbības iespējas,,. Kas tagad arī noticis. Atzinums toreiz bija adresēts finanšu ministram Einaram Repšem, kuram bija jāpieņem galīgais lēmums. Jautāts, kāpēc izšķīries par galvojuma piešķiršanu, Repše atsūtīja īsziņu:  

EINARS REPŠE, bijušais Finanšu ministrs Nekas par to neliecināja. Uzņēmumam tiešām bija vajadzīga modernizācija. Valsts kase un Finanšu ministrijas speciālisti deva labas atsauksmes un ķīla tika paņemta tāda, kas ar uzviju sedza izsniegto garantiju (to nodrošināja Valsts kase). Līdz ar to nebija nekāda pamata budžetā paredzēto garantiju neizsniegt.

Pretēji Repšem, Valsts kases speciālisti Nekā Personīga apstiprina - toreiz sagatavoto atzinumu nekādi nevar nosaukt par ,,labām atsauksmēm,, galvojuma sniegšanai. Tas ļauj secināt, ka arī toreiz politiskais lēmums ar valsts naudu palīdzēt Metalurgam bija pamatots galvenokārt tikai ar argumentu, ka rūpnīca ir jāsaglabā kā viena no lielākajām Latvijā un īpaši nozīmīga Liepājai.

Turpmāko rīcību Metalurga lietā valdība savā sēdē plāno apspriest otrdien.

Pievieno komentāru

Liepājā