Liepājas dome neatbalsta sasteigtu pilsētas apvienošanu ar Dienvidkurzemes novadu 1

Trešdien Liepājas pašvaldības dome lēma neatbalstīt sagatavotajā redakcijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzīto likumprojektu par plānoto Liepājas pievienošanu Dienvidkurzemes novadam un aicināja pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, aģentūru LETA Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Saeima šī gada 21.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.

Liepājas pašvaldības domes deputāti uzskata, ka pašlaik sagatavotā redakcija ir sasteigta un nav pietiekami izdiskutēta. Šādu tiesību normu sasteigta pieņemšana var novest pie iedzīvotāju interešu būtiska aizskāruma, radot tiem papildu finansiālu un birokrātisku slogu.

Deputāti šodien domes sēdē lēma aicināt Saeimu pirms administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas izvērtēt un publiskot rezultātus par iepriekšējo administratīvi teritoriālās reformas posmu, proti, šā gada 1.jūlijā izveidoto novadu pašvaldību apvienošanas gaitu, ieguvumiem un problēmjautājumiem. Pēc šāda izvērtējuma Liepājas valstspilsētas pašvaldības viedoklis par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu būtu pārskatāms.

Liepājas pašvaldības dome arī vērsa uzmanību uz to, ka Saeima, izdarot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, noteica, ka Ministru kabinetam reizi četros gados, sākot ar 2022.gadu, līdz 1.maijam jāiesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums. Pirmajā no ziņojumiem papildus jāiekļauj izvērtējums par potenciāliem reģionālas nozīmes attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.

Ņemot vērā, ka Satversmes tiesa (ST) ir atstājusi Saeimas izvērtēšanai administratīvā centra noteikšanu katrā administratīvajā teritorijā, ievērojot administratīvi teritoriālās reformas mērķus un sasniedzamos rezultātus, vienlaikus ne VARAM, ne Ministru kabinets, ne arī Saeima kā likumdevējs nav izvērtējuši Grobiņas vai kādas citas Dienvidkurzemes novadā iekļautas pilsētas atbilstību Dienvidkurzemes novada administratīvā centra kritērijiem, kas izrietētu no attiecīga administratīvi teritoriālās reformas posma izvērtējuma, norāda Lazdāne.

Kā vēstīts, Saeima 21.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.

Saeimas debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka šie grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti, nepienācīgi izrunāti un pretrunā ar iepriekš pieņemtiem likuma grozījumiem. Politiķis prognozēja, ka piedāvātās izmaiņas kaitēs reģionu attīstībai.

Valainis norādīja, ka iepriekš Jelgavas un Jelgavas novada, Ventspils un Ventspils novada, kā arī Augšdaugavas novada pārstāvji esot iebilduši šādai apvienošanai. Viņš arī aicināja pieņemt faktos balstītus, nevis emocionālus lēmumus, norādot, ka pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, ļoti maz iedzīvotāji pozitīvi vērtē administratīvi teritoriālo reformu.

Valainis šajos grozījumos arī saskata politisko atriebību no partijām, kuras attiecīgajos novados guva labākus rezultātus pašvaldību vēlēšanās.

Deputāte Inga Goldberga (S) pauda, ka izveidojušos situāciju, ko plānots glābt ar šo likumprojektu, var raksturot ar vārdiem "nu gan esam savārījuši putru". Putras ievārīšanā piedalījušies visi, sākot no atbildīgās ministrijas, reformu virzītājiem, lēmumu pieņēmējiem Saeimā un savu asumu tam pievienojusi arī ST, norādīja deputāte.

ST šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

Kā aģentūrai LETA pieļāva Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, likumprojektā varētu veikt korekcijas, to skatot otrajā lasījumā. Tad gaidāma diskusija gan par ar reģionālas nozīmes centriem saistītiem jautājumiem, gan par to, kurus novadus un pilsētas vajadzētu apvienot, kā arī vai to darīt 2025., vai arī, piemēram, 2029.gadā.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks spriests, vai Satversmes tiesas (ST) spriedums, kurš attiecas uz Jelgavas un Augšdaugavas novadu, būtu jāattiecina arī uz Liepāju, Ventspili un Rēzekni, norādīja politiķis.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

no Aizputes

Ja nolemj apvienot - kardināli jāmaina pašvaldību vēlēšanu likums, nosakot, ka no katras apdzīvotās vietas obligāti domē jābūt savam deputātam !!!!

pirms mēneša, 2021.10.27 15:23

Liepājā