Leišmales skolās nolaižas “Dzejas desants”

Dzejas dienām izteiksmīgu punktu pielikuši Liepājas rajona Radošās apvienības pārstāvji un pilsētas dzejnieki. Viņi atdzīvinājuši kādreizējo tradīciju vienas dienas laikā braukt pa vairākām pieturvietām. Brauciens tika nosaukts par “Dzejas desantu”.

“Dzejas desants” sākās 18. septembra rītā ar pieturvietu Grobiņas ģimnāzijā. Pēc tās apmeklējuma dzejnieki devās tālāk leišmalē. Diskusijas un dzejas lasījumi notika arī Virgas pamatskolā, Gramzdas pamatskolā, Priekules vidusskolā un Purmsātu speciālajā internātpamatskolā.

Paturpina svētkus
“Manuprāt, “Dzejas desants” izdevās. Labi, ka publikā bija arī jaunieši un vidusskolēni. Man patika diskusija Priekulē,” braucienu vērtē “Dzejas desanta” organizatore Gundega Rezevska. Liepājas rajona Radošās apvienības dzejniece norāda, ka šī brauciena idejas autore ir Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja Sandra Vensko.

Agrāk, padomju laikos, bijuši līdzīgi braucieni ar vairākām pieturvietām, tāpēc radusies doma šādu pasākumu atdzīvināt, paturpināt iepriekšējā nedēļā notikušās Dzejas dienas. “Ar skolām un bibliotēkām saistība izdodas veiksmīga,” uzskata G. Rezevska. Viņa maršrutā izvēlējusies savu dzimto vietu Grobiņu, kā arī vairākas leišmales skolas.

Jāpadara par tradīciju

“Bija iedvesmojoši. Pirmkārt jau, pašu kopā būšana visu dienu, sarunas, atmiņas, atgadījumi, ko stāstījām cits citam un, ko drīkstēja, to arī bērniem. Otrkārt, tikšanās ar bērniem un jauniešiem skolās, sarunas, bērnu acīmredzamā aizdomāšanās par to, kas tad ir dzimtā vieta, kas tajā īpašs vai vienkārši pašam tuvs. Treškārt – brauciens pa lauku pagastiem agrā rudenī, kad dārzi ziedu un ābolu pilni. Lapotnes jau pamazām maina krāsu, un gaiss ir rudenīgi caurspīdīgs un smaržīgs,” iespaidos dalās “Dzejas desanta” dalībniece, Liepājas dzejniece Jana Egle.

Viņai īpaši mīļi šķituši Purmsātu audzēkņu stāsti par saviem Gaismas tiltiem un savu Lielo talku. “Domāju, ka šis desants ir jāpadara par tradīciju, mainot maršrutus, tematiku, un noteikti pāris gadu laikā apceļojot visas rajona skolas,” ierosina J. Egle.

Rosina uz diskusiju
Dzejnieki katrā no vietām lasīja savu dzeju un rosināja uz diskusiju par tēmu – mana dzimtā vieta vai pilsēta un piederības sajūtu Latvijai. Grobiņnieki pasākumā nonāca pie secinājuma, ka viņu pilsēta laiku gaitā ir mainījusies – no vienas ielas pārtapusi par skaistu mazpilsētu.

Liepājas dzejnieks Modris Zihmanis katrā no pieturvietām pašķetināja savu dzīves ritumu un lasīja patriotisko dzeju, bet jaunā dzejniece Nameda Astašova uzsvēra, ka latviešiem beidzot ir jāsāk kaut kas darīt. Viņa nezinot nevienu valsti, kurā cilvēki būtu tik nepatriotiski.

Ražīgākā diskusija “Dzejas desanta” laikā izvērsās ar Priekules vidusskolēniem. ““Dzejas desants” bija veiksmīgi nolaidies. Bērni nāk uz šādiem pasākumiem un viņiem patīk,” novērojusi Priekules vidusskolas skolotāja Mārīte Gūtmane.

Patīk Zihmanis un Egle
Virgas pamatskolas meitenes Sintija Šekeruka un Arta Egliņa-Eglīte visvairāk ieklausījušās N. Astašovas dzejā, bet pagasta bibliotekāre Edīte Egliņa-Eglīte nebija gaidījusi, ka pasākums būs tik dvēselisks.

Savukārt Gramzdas pamatskolas meitenes Madara un Arta atklāj, ka visvairāk viņām paticis M. Zihmanis un J. Egle. Viņu dzejoļi bijuši interesanti un saprotami.  

Pievieno komentāru

Liepājā