"KVV Liepājas metalurgs" atkārtoti Valsts kasei lūgs atlikt maksājumus līdz 2020. gadam

AS "KVV Liepājas metalurgs" līdz 1.martam atkārtoti iesniegs Valsts kasē parādu restrukturizācijas plānu. Parāda restrukturizācijas priekšlikumi ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonus eiro lielo parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

"KVV Liepājas metalurga" vadība pēc saskaņošanas ar "KVV Group" investīciju departamentu jau 2015.gada 28.decembrī iesniedza Valsts kasē biznesa plānu, kas saturēja priekšlikumus, kā restrukturizēt uzņēmuma parādsaistības, kas pašlaik pārsniedz aptuveni 70 miljonus eiro. Parādsaistības izveidojās vēl iepriekšējo rūpnīcas īpašnieku laikā un "KVV Group" tās pārņēma, parakstot uzņēmuma pirkšanas līgumu.

"Diemžēl līdz pat šim brīdim neesam sagaidījuši nekādu atbildes reakciju no Valsts kases administrācijas," uzsver "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.

Kā zināms, 2016.gada 2.februārī notika Ministru kabineta sēde, kurā tika izskatīts jautājums par situāciju uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs". Lai izpildītu Ministru kabineta lēmumus, "KVV Group" ir iecerējusi sagatavot un līdz 2016.gada 1.martam atkārtoti iesniegt precizētu "KVV Liepājas metalurga" biznesa plānu, kas ietvers arī priekšlikumus par parāda restrukturizāciju.

"Mēs ceram, ka Valsts kase, kā galvenā sarunu procesā iesaistītā puse - tai pienākas vairāk nekā 80% no uzņēmuma kopējā parāda - konstruktīvi pieies mūsu priekšlikumu izskatīšanai," norāda Talanovs.

Tāpat, uzsver Talanovs, kritiski aktuāls jautājums ir uzņēmumam piegādātās elektroenerģijas tarifs. Neraugoties uz vairākkārtēju vēršanos pie valdības un aicinājumiem risināt šo jautājumu, tarifs joprojām saglabājas nepamatoti augsts.

"Kā investori, kas ir ieguldījuši naudu Latvijas ekonomikā, mēs nevaram saprast, kāpēc uzņēmumam, kas nodrošina ar darbu 450 cilvēkus, elektroenerģijas tarifs ir divreiz lielāks nekā analoģiskos uzņēmumos citās ES valstīs. Mēs arī neesam saņēmuši atbildi uz jautājumu, ko dara valdība, lai uzņēmumam izdotos izdzīvot. Jautājums pat vairs nav par birokrātiskām procedūrām, jautājums ir par to, kādu reputāciju investoru skatījumā iegūs Latvijas valsts," norāda Talanovs.

Jau ziņots, ka LG 19.februārī ir pārtraukusi dabasgāzes padevi AS "KVV Liepājas metalurgs", aģentūru LETA informēja LG. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz ilglaicīgu nespēju nokārtot parādsaistības par saņemto dabasgāzi.

"KVV Liepājas metalurgam" līdz šā gada 1.martam jāizstrādā un jāiesniedz valdībā uzņēmuma restrukturizācijas plāns, lai tiktu vērtēta iespējamā saistību grafika pārskatīšana. Valdība februāra sākumā atlika lemšanu par saistību grafika pārskatīšanu, dodot uzņēmumam laiku līdz martam sagatavot restrukturizācijas plānu.

Vēl iepriekš, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no "KVV Liepājas metalurga", valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.

"KVV Liepājas metalurgs" nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas "Alfa bank" garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai "UniCredit". Valsts piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo "KVV Liepājas metalurgs" esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.

"KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus. Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot "KVV Liepājas metalurga" saistības pret valsti. "KVV Liepājas metalurgs" uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Janvāra beigās "KVV Liepājas metalurgs" uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidroja Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.

"KVV Liepājas metalurga" apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

Pievieno komentāru

Liepājā