"KVV Liepājas metalurgs" aicina pārskatīt 60 miljonus eiro lielo parādu valstij

AS "KVV Liepājas metalurgs" krīzē var izdzīvot tikai ar valsts atbalstu. Latvijai jāorientējas pēc Eiropas Savienības (ES) prakses, kas parāda ar cik izlēmīgām metodēm ES valstu valdības atbalsta metalurģijas nozari. Tāpat Ukrainas investori aicina Latvijas valdību pārskatīt 60 miljonus eiro lielo uzņēmuma parāda summu, aģentūru LETA informēja "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs.

To paužot, Talanovs atsaucas uz dažu ES valstu ekonomikas ministru atklāto vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas amatpersonām un Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašerādena viedokli, ka šī iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, kas izklāstīts KVV Liepājas metalurgs vadībai 15.februārī nosūtītajā vēstulē. Ašeradens vēstulē apliecinājis, ka arī Latvijas valdība ir ieinteresēta rast abpusēji pieņemamu risinājumu tiem sarežģījumiem, kas ir skāruši "KVV Liepājas metalurgs" saimniecisko darbību.

Šādā skatījumā valdības lēmums uzdot Privatizācijas aģentūrai izveidot kapitālsabiedrību, kas lems jautājumu par 60 miljonu eiro lielo līdzekļu atgriešanu vai restrukturizāciju, ir formāls un nepietiekams, lai uzņēmums atjaunotu darbu, uzskata Talanovs.

Pēdējā gada laikā metalurģijas tirgū valdošā stagnācija Ukrainas investoru "KVV Group" vadībai dod pamatu uzskatīt, ka iedarbīgu uzņēmuma reanimācijas pasākumu apspriešanu visām ieinteresētajām pusēm nepieciešams rīkot 60 miljonus eiro lielās summas pārskatīšanas gaisotnē, kas kā parāds kreditoriem ir pakļauta pārvērtēšanai, vadoties pēc dzīves reālijām.

"Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valdība, izskatot šo jautājumu, ņems vērā to, ka investori pēdējā pusotra gada laikā ir ieguldījuši uzņēmumā vairāk nekā 50 miljonus eiro lielas investīcijas," norāda Talanovs.

Viņš uzskata, ka šāds solis Latvijas politiskajā vidē var tikt vērtēts kā samērā drosmīgs, tomēr tas noteiks ekonomisko perspektīvu, jo pašreizējā sarežģītajā situācijā ne valdība, ne investors vienatnē nespēs atrisināt kritisko situāciju uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs".

"KVV Group" ir gatavi investēt līdzekļus tālākā uzņēmuma modernizācijā, tāpēc "KVV Group" un "KVV Liepājas metalurgs" meklē savu nišu metālprodukcijas tirgū. Tostarp 2015.gada rudenī grupas pārstāvji risināja sarunas, kuru mērķis bija velmētavas jaudu modernizācija ar uzņēmumiem "Siemens" un "Daniely". Modernizācija uzņēmumam ļautu apgūt jaunu produktu ražošanu, kuru pievienotā vērtība būtu daudz lielākā nekā tērauda armatūrai.

"Kopā ar kolēģiem mēs paveicām nozīmīgu darbu un nonācām pie atziņas, ka pat izlaižamās produkcijas sortimenta nomaiņa, liekot akcentu uz augstas ienesības produktu ražošanu, nespēs nodrošināt uzņēmuma rentabilitāti, ja nebūs pieejama lēta elektroenerģija," uzsver Talanovs.

Arī "KVV Group" vadība uzsver, ka, lai atjaunotu "KVV Liepājas metalurgs" darbību, nepieciešamas konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas.

"Biržas sastāvdaļa nakts tarifam un brīvdienu tarifam ir diezgan pieņemama, savukārt uz Lietuvu no Zviedrijas novilktā elektrokabeļa komerciālie izmēģinājumi parāda pozitīvu ietekmi uz stabili zemām elektroenerģijas cenām. Tādā veidā mēs esam nonākuši pie skaidras izpratnes, ka konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas iegūšanai nepieciešams radikāli risināt obligātā iepirkuma komponentes jautājumu elektroenerģijas tarifa struktūrā," piebilda Talanovs.

Kā ziņots, valdība nolēma sarunas par "KVV Liepājas metalurga" restrukturizāciju nodot Privatizācijas aģentūras (PA) dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka valdība uzdeva PA sadarbībā ar Valsts kasi ne vēlāk kā līdz šā gada 1.jūnijam ziņot par progresu "KVV Liepājas metalurga" restrukturizācijas procesā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka PA kapitālsabiedrība ar "KVV Liepājas metalurgu" risinās jautājumu par to, kā valsts varēs atgūt savu aizdevumu uzņēmumam 60 miljonu eiro apmērā.

Lai gan patlaban uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs" ir problēmas, norakstīt to kā neveiksmes stāstu noteikti nevar, iepriekš medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). "Nekādā gadījumā "KVV Liepājas metalurgs'' nav jānoraksta. "Viss ir akcionāru rokās," viņš uzsvēra. Turklāt valdība ir skaidri pateikusi, ka netiks ieguldīti papildu līdzekļi, lai glābtu vai pārņemtu uzņēmumu.

Jau vēstīts, ka Ukrainas investori "KVV Group" ir pieņēmuši lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu "KVV Group" vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".

Iekonservējot rūpnīcu, "KVV Liepājas metalurgs" plāno atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēs tā sauktajā dežūrrežīmā.

Pievieno komentāru

Liepājā