Krīze neiet secen nevienam

Lielie uzņēmumi apstādina ražošanas procesu un iesaldē jauno projektu virzību

AS “Liepājas metalurgs” strādniekus biedē neziņa. No Liepājas Biznesa centrā strādājošajiem teju ik pārdienas dzird par atlaistiem kadriem. Cilvēku atlaišanu apstiprina arī vietējais rapša eļļas ražotājs.

Nosaka pagaidu režīmu
Kāds “Liepājas metalurga” (LM) strādnieks teic, ka drošs par savu darbu esot līdz novembrim. Kas būšot pēc tam, skaidru ziņu neesot. Vēl kāds strādnieks, kurš LM vairs nestrādā, informē, ka velmēšanas cehā “likvidēta viena maiņa”. Par izmaiņām darba grafikā LM izpilddirektors Leons Ptičkins runāt nevēlas, informācija esot uzņēmuma mājaslapā. Tur vēstīts: “Metalurģiskā uzņēmuma iekārtu specifika ir tāda, ka tai ir nepieciešams regulārs kapitālais remonts. Savukārt remontam nepieciešamais laiks ir atkarīgs no veicamā darba apjoma, tāpēc tas var mainīties. Pagaidu darba režīms velmēšanas cehā nosaka piecu dienu darba nedēļu un divas brīvdienas.”

“Rekurzemes” rīcībā ir informācija, ka plānotas izmaiņas arī martena cehā. No trim krāsnīm drīzumā darbināšot tikai divas, jo neesot pasūtījumu. Par martena ceha strādnieku atlaišanu netiekot runāts. Apstājušās arī runas par jauna ceha būvniecību, kurā bija plānots ieguldīt simtiem miljonu latu, modernizējot ražošanu.

Sarūk uzņēmumu vērtība
Klīst runas, ka LM meklē investoru. Tiekot apzināta Krievija, Baltkrievija. “Direktors nesaprot, par kādu investoru ir runa,” atteikumu sarunai ar “Kursas Laiku” nosauc izpilddirektora L. Ptičkina sekretāre.
Rīgas Fondu biržas (RFB) kotēto uzņēmumu vērtība vēl pirms gada bija 1,7 miljardi latu, bet šogad septembrī vērtība kopumā sarukusi par 565 miljoniem latu jeb 33 procentiem, liecina RFB dati. LM vērtība gada laikā kritusies par 50 procentiem jeb 32,1 miljonu latu.

Trešdien RFB otrajā sarakstā LM startēja ar akcijas cenu 1,40 latu vērtībā, pirms nedēļas vienas LM akcijas cena bija 1,80 latu, bet 15. septembrī – 2,25 lati.

RFB valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne norāda, ka cenas pasaulē un arī Latvijā kritušās gandrīz visiem aktīviem – nekustamajam īpašumam, lieliem, maziem uzņēmumiem, tiem, kas orientējas uz eksportu vai vietējo tirgu.

Pasaulē līdzīgas tendences
Ukraiņu biznesa portāls “Rinok.biz” ziņo, ka pasaules cenu krituma dēļ metalurgi vairs nespējot konkurēt ar Ķīnas un Krievijas ražotājiem, raksta laikraksts “Dienas Bizness”. Noliktavas esot pilnas, tāpēc darbu ir pārtraukušas 17 no 36 domnu krāsnīm. Tāpēc, ja vien Ukrainas valdība nerīkosies, varot sākties strādājošo masveida atlaišana nozares uzņēmumos, beidzot ar visas ekonomikas krīzi Ukrainā. Šo valsti metalurgu krīze skar smagāk, jo metalurģija rada 27 procentus no Ukrainas iekšzemes kopprodukta.

Tādu piemēru nav mazums. Portāls “BBC” ziņo, ka pasaulē lielākais krāsu ražotājs “Akzo Nobel” nolēmis ķerties pie iespaidīgas izmaksu samazināšanas, līdz 2011. gadam plānojot samazināt štatus par trīsarpus tūkstošiem darbinieku. Visvairāk darbinieku atlaišana skaršot uzņēmuma filiāles Amerikā un Eiropā. Arī “Swedbank” plānojot samazināt darbinieku skaitu, otrdien rakstīja laikraksts “Diena”. Lidsabiedrība “AirBaltic” plāno atlaist 50 darbiniekus, kuri strādā uzņēmuma Viļņas pārstāvniecībā. Trešdien bez darba palikuši 27 SIA “Valmieras maiznieks” darbinieki.

Štatu samazināšana notiek arī elektrobūvinstrumentu rūpnīcā “Rebir”, tā turpināsies līdz oktobra vidum, aģentūru LETA informējis “Rebir” valdes priekšsēdētājs Jānis Zudāns. Atlaišana sākās jau 1. augustā, līdz septembrim bija plānots atbrīvot no darba 533 strādniekus. “Uzņēmums darbu turpinās. Taču ražošanas jaudai nav nekādas nozīmes, pašlaik svarīgi izdevīgi pārdot,” sacījis J. Zudāns.
Rapša eļļu neražos

“Tie, kuriem ekonomiskā krīze gājusi secen, var justies laimīgi,” nopūšas SIA “AE Partner” prokūriste Jolanta Pavītola. “AE Partner” nodarbojas ar elektromontāžu, īpašnieki ir dāņi, uzņēmums atrodas Liepājas Biznesa centra teritorijā.

“Pašlaik esam nogaidošā režīmā. Gaidām, lai saprastu, kas notiks. Rūpnieciskais bizness ir apstājies,” J. Pavītola raksturo situāciju nozarē kopumā un uzsver, ka klienti uzņēmumu nav pametuši, bet arī neinvestē neko. “Nepērk neko. Naudas līdzekļi ir apturēti,” skaidro J. Pavītola.

Uzņēmumā pašlaik ir 63 darbinieki. “Ceru, ka tā arī paliks, ka varēsim saglabāt visas darba vietas,” saka J. Pavītola, bet nenoliedz, ka daži darbinieki ir aizgājuši, skaitu gan nekonkretizējot.
Portāla rīcībā ir informācija, ka darbinieki atlaisti, tomēr J. Pavītola precizē, ka darbinieki aizgājuši uz abpusējas vienošanās pamata. “Nodarbinātības valsts aģentūrai neziņojām, jo tā nebija kolektīvā atlaišana,” saka J. Pavītola.

Darbinieku atlaišanu apstiprina arī AS “Baltic Holding Company” – uzņēmums, kurš veic rapša un graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu. Pašlaik ir iesaldēta rapša eļļas ražošana, apstiprina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Binders. Iesaldēšanai pamats ir banku atteikums izsniegt kredītlīdzekļus biznesa attīstībai.

Apvienojas uzņēmumi
"Rekurzemes.lv" rīcībā ir informācija, ka arī no SIA “Pumac Latvia”
tiek atlaisti cilvēki – optimizācija sākusies jau vasarā, to solot darīt vēl līdz gada beigām. Tomēr uzņēmumā apstiprinājums informācijai netika gūts.

Kāds “Pumac Latvia” strādnieks “Kursas Laikam” stāsta: “Citreiz staigājam bez darba, nav pasūtījumu laikam. Pusi dienas atkal ir, ko darīt, tad atkal nav. Atlaišana sākās jau vasarā, tagad ar oktobri atkal iet prom, pēc tam vēl laidīšot vaļā. Mums jau nesaka, kas notiek. Vienā cehā visu laiku bijuši septiņi cilvēki, tagad paliks tikai četri laikam.”

“Pumac Latvia” portāls uzzināja, ka notiek optimizācijas process, taču amatpersona, ar kuru runāja “Kursas Laiks”, atteicās runāt oficiāli, tāpēc sīkākas ziņas noskaidrot neizdevās.

SIA “Pumac Latvia” un AS “J.J. Staal” ir izveidojuši kopuzņēmumu SIA “J.J. Metal”, kas 1. novembrī pārņems visas “Pumac Latvia” saistības ar klientiem un piegādātājiem, kā arī šā uzņēmuma aptuveni 110 darbiniekiem. SIA “J.J. Metal” un LSEZ SIA “J.J. Stainless”, kas ir AS “J.J. Staal” meitas uzņēmums Liepājā, vadītāja Ieva Līmeža norāda, ka “J.J. Metal” no SIA “Pumac Latvia” saistības ar darbiniekiem pārņems no 1. novembra. SIA “J.J. Metal” nevar komentēt iepriekš SIA “Pumac Latvia” veiktās darbinieku atlaišanas, norāda I. Līmeža.

I. Līmeža apgalvo, ka pasūtījumu apjoms nesarūk. Lielie klienti nav zaudēti, darbs esot.

Pievieno komentāru

Liepājā