Kaitēkļi nograuž kokiem lapas turpat 40 hektāru platībā

Šogad pirmo reizi novērojama ozolu mūķenes (Lymantria dispar) masu savairošanās, kā dēļ Liepājas Reģionālās slimnīcas apkaimē - Kapsēdes virzienā - lapu koki pilnībā atlapoti turpat 40 hektāru platībā, vēstī Valsts meža dienesta (VMD) preses sekretāre Selva Šulce. Kaitēkļu turpmāku vairošanos var izbeigt tikai auksta ziema.

Speciālisti norāda, ka vēl visu augustu būs vērojama šī kaitēkļa tauriņa lidošana, bet koku lapu graušana tiks pārtraukta, jo ēdelīgie kāpuri šķilsies tikai nākamā gada pavasarī.

"Apgrauztie koki pamazām atlabst. No snaudošajiem pumpuriem plaukst jaunas lapas. Šī kaitēkļu suga ir jutīga pret ziemas salu, bet, ja šī ziema būs maiga, savairošanās varētu turpināties arī nākamgad," prognozē speciālisti.

Jau ziņots, ka kaitēkļu ierobežošanai var lietot augu aizsardzības līdzekļus, savukārt to dabiskie ienaidnieki ir putni, arī aukstais laiks kavē kaitēkļu savairošanos.

Pēc Valsts meža dienesta informācijas, ozolu mūķene ir kaitēkļu suga, kura, ņemot vērā patērētās biomasas un savairošanās mērogus, uzskatāma par nozīmīgāko kaitēkli pasaulē.

Tā ir tuvu radniecīga egļu mūķenei (L. monacha). Latvijā šīs sugas - Ozolu mūķenes - kaitēkļu masveida savairošanās līdz šim nav novērota. Tomēr dažus desmitus kilometru uz dienvidiem no Latvijas robežas - Kuršu kāpā - masveida savairošanās novērota bieži.

Savairošanās laikā lapu koki tiek vairākkārtīgi atlapoti, veidojot kroplīgas formas un izraisot koku kalšanu. Lai arī šobrīd šī suga kā kaitēklis nav aktuāla, paredzot klimata pasiltināšanos, ozolu mūķene ir potenciāli viena no bīstamākajām sugām nākotnē arī Latvijā.

Ozolu mūķene ir polifāga suga, kas barojas uz vairāk nekā 500 saimniekaugiem - gan lapu kokiem, gan skujkokiem, tomēr vispiemērotākais attīstībai ir ozols. Tauriņi lido vienlaicīgi ar egļu mūķenes tauriņiem, sākot no jūlija vidus.

Eiropas formai, kas raksturīga Latvijā, mātītes nav spējīgas lidot, jo ir ļoti smagas un ļoti auglīgas. Lai apaugļotos, mātītes izdala dzimuma feromonu, kas pievilina tēviņus. Pēc kopulācijas mātītes dēj ovālas, dzeltenīgas olu masas, kas ir pārklātas ar to ķermeņa matiņiem. Vienā olu masā var būt 100 līdz 1500 olām. Olu masas var atrast uz zaru apakšējām virsmām, uz mizas, akmeņiem un citviet - mājām, mašīnām, kas ir koku tuvumā.

Olas pārziemo un sāk šķilties nākamā gada maija sākumā. Pirmā auguma kāpuri var izplatīties ar vēja palīdzību. Tie izdala tievus pavedienus, kas kalpo kā buras. Kāpuru attīstība ilgst apmēram divus mēnešus. Parasti tēviņi maina ādu četras reizes, bet mātītes - piecas reizes. Jūnijā-jūlijā kāpuri iekūņojas.

Pievieno komentāru

Liepājā