Izglītība Latvijā nevar garantēt labi algotu darbu

Latvijā strādājošie nevar iegūt maksimālo labumu no iegūtās augstākās izglītības, jo trūkst tās sasaistes ar darba tirgu, - tāda ir galvenā atbilde uz jautājumu, kāpēc starp nekvalificētu un kvalificētu darbu veicēju atalgojumu dažkārt nav būtisku atšķirību, par spīti iepriekš izglītībā veiktiem finansiālajiem un laika ieguldījumiem.

Šai problēmai sabiedrības uzmanību pievērsušas arī pēdējo mēnešu diskusijas par nevienlīdzību un nabadzības risku, kuram pakļauta liela daļa Latvijas iedzīvotāju, un izskanējuši apgalvojumi, ka zemo algu saņēmēji visbiežāk ir tieši neizglītoti cilvēki. Tomēr ir virkne profesiju, kurās necila atalgojuma saņemšanai nepieciešama augstākā izglītība.

Lai gan nav noliedzams, ka konkurētspēju darba tirgū nosaka katra cilvēka individuālās spējas, tomēr vairākums Dienas aptaujāto valsts amatpersonu un ekspertu atzīst, ka nepieciešams uzlabot gan izglītības kvalitāti, gan apzināt to, kā pēc studiju paveikšanas veicas absolventiem.

Diplomi kā tapetes

«Talantu vai ļoti plašu profesionālo un sociālo prasmju kopu, no kā ir atkarīgs atalgojums, nevar izmērīt ar formālo izglītības līmeni,» norāda Oļegs Krasnopjorovs - ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Bankas (LB) ekonomists.

Lai gan O. Krasnopjorovs uzskata, ka kvalitatīva izglītība vienmēr attaisno tajā ieguldītos līdzekļus, Latvijā «ir pietiekami daudz «diplomu kaltuvju», kuru diplomus var izmantot labākajā gadījumā par tapetēm». Viņš uzsver - būtu naivi uzskatīt, ka šādi diplomi paaugstina īpašnieku ienākumus. «Ja vidusskolas beidzējs droši zina, ko dzīvē grib sasniegt, un mērķtiecīgi sper soļus šajā virzienā, man nav ne mazāko šaubu par viņa karjeras veiksmi, arī Latvijā,» apgalvo LB ekonomists.

Līdzīgās domās ir arī ekonomists Uldis Osis, kurš uzskata, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā pārāk liels uzsvars likts tieši uz teorētisku mācību apguvi. «Daudzas lietas ir teorētiskas, studenti nepietiekami apgūst tieši praktiskās iemaņas, kuras šobrīd darba tirgus pieprasa ļoti uzstājīgi,» norāda U. Osis. Mācību procesa organizēšanā, viņaprāt, nepieciešamas radikālas izmaiņas, veicinot praktiskākas pieejas veidošanos. Ekonomista skatījumā tas galarezultātā mazinātu studentu pārprodukciju, ļaujot nozarē strādājošajiem absolventiem saņemt vairāk. Atalgojuma starpību šobrīd, pēc U. Oša domām, nosakot tieši nozaru atšķirības - publiskajā sektorā algas ir zemākas, tomēr var rēķināties ar lielāku stabilitāti - lai arī mazāks, atalgojums tiek izmaksāts regulāri, noteiktā laikā.

Nozīmīgu lomu atalgojuma veidošanās procesā ieņem arī katra cilvēka iepriekšējā pieredze un spēja pārvarēt mobilitātes barjeru - skolotājs vajadzības gadījumā var kļūt par veikala darbinieku, savukārt pretēja pāreja nav iespējama, aicina atcerēties U. Osis.

Atšķirīgu viedokli pauž ekonomists Jānis Ošlejs, kurš norāda, ka ārstu un citu medicīnas darbinieku atalgojumu nosaka valsts un tā neērtā situācijā nostādījusi tos cilvēkus, kuri jūt aicinājumu strādāt cildenu, tomēr sliktāk atalgotu darbu. Atalgojuma starpībā neesot vainojama izglītības sistēma, jo šīs pašas sistēmas izglītotie medicīnas darbinieki iegūst zināšanas, kas ļauj bez problēmām savā profesijā strādāt un pelnīt arī Zviedrijā. «Es domāju, ka valsts vienkārši izmanto tādu cilvēku motivāciju,» norāda J. Ošlejs.

Veidos reģistru

«Lai cilvēki varētu gūt maksimālu labumu no iegūtās izglītības, tai jābūt saistītai ar darba tirgus pieprasījumu,» skaidro izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņš norāda, ka skolu absolventiem jābūt pieejamai informācijai par to, kādi speciālisti tiek pieprasīti darba tirgū, un tas «ir lauciņš kopīgam izglītības iestāžu un darba devēju darbam». Pretējā gadījumā izveidojas tāda situācija kā Latvijā, kad ir ļoti daudz juristu un sabiedrisko attiecību speciālistu, bet nav inženieru, metinātāju un celtnieku, kuri patlaban ir ļoti pieprasīti, saka ministrs.

«Risinājums tam, lai cilvēki varētu strādāt atbilstoši profesijai un izglītībai, turklāt saņemt par to arī atbilstošu atalgojumu, manā skatījumā būtu profesionālās izglītības attīstīšana,» uzskata Vjačeslavs Dombrovskis. Viņaprāt, Latvijai jāreabilitē šī izglītības joma, jo visā pasaulē tā ir atzīta un pieprasīta. «Tāpēc strādājam pie tā, lai ieviestu profesionālās izglītības sistēmu, kas balstās Vācijas duālajā modelī,» norāda ministrs. Viņš to nosauc arī par vienu no savām prioritātēm.

Tāpat iecerēts uzsākt absolventu reģistra veidošanu, apvienojot Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta datus, lai zinātu, kā augstskolu absolventiem veicas pēc studiju pabeigšanas - kādā specialitātē strādā, cik ātri atraduši darbu un citu informāciju. Šāda statistika palīdzēs gan skolu absolventiem, kam jāpieņem lēmums par turpmākajām mācībām, gan ministrijai un izglītības iestādēm, uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

Pievieno komentāru

Liepājā