Cildina Liepājas lomu valsts neatkarības iegūšanā 1

Atgādinājumu, ka Rīga nav vienīgā Latvijas pilsēta ar galvaspilsētas statusu, Liepājas iedzīvotājiem un viesiem sagatavojis gan Liepājas muzejs, gan vēstures pētnieks Rihards Rubīns.

Vēro Pagaidu valdība
Liepājas muzejā iekārtotā izstāde “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta. 1919. gads 7. janvāris – 7. jūlijs” vēstī par laiku, kad Latvijas valsts nebija iezīmēta nevienā kartē, bet tās ideja un vārds dzīvoja cilvēku prātos un sirdīs.

“Neatkarīgas valsts tapšanā un tās nosargāšanā Liepājai ir īpaša vieta,” apgalvo Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere. Kopā ar muzeja direktores vietnieku krājumu darbā Jāni Gintneru un mākslinieci Aldu Timbru pārskatīti muzeja fondi, sameklētas fotogrāfijas un lietas, kas liecina par 1919. gada pirmo pusi Liepājā.

Latvijas Pagaidu valdības ierašanos Liepājā 1919. gada 7. janvārī ataino bruņuvilciena fotogrāfija. No milzīgas fotogrāfijas apmeklētājos noraugās Pagaidu valdības locekļi, kuri šajā laikā pieņēma svarīgus lēmumus par ārpolitikas aktivitātēm, armijas izveidi, zemes reformu, finanšu sistēmas radīšanu, kā arī iekšlietu, izglītības un ražošanas jautājumiem.

Mudina sekot “pēdām”

Liepājas 10. vidusskolas 4.a klases skolēni, kuri Lāčplēša dienā ieradušies uz muzejpedagoģijas stundu, pakavējas pie planšetes, uz kuras attēlotas Liepājas tipogrāfijā drukātās naudaszīmes. “Šie pasākumi ir sagatavoti atbilstoši skolēnu uztveres līmenim, tāpēc nākam uz muzeju gan latvisko gadskārtu laikā, gan valsts svētkos,” skaidro klases audzinātāja Veneta Rimkuse.

Gandarījums skolēniem ir arī par iespēju muzejpedagoģes Astras Dzērves vadībā pašiem izgatavot dāvaniņu Latvijas krāsās. “Laikam to uzdāvināšu mammai,” prāto Monta Pāvila. Dāvanā bērni saņēma arī Liepājas domes izdoto krāsojamo grāmatiņu “Liepājas pēdas Latvijas vēsturē”, kura var kalpot arī par nelielas ekskursijas ceļvedi.

Atraktīva ekskursija

“Grāmatai materiālus krāju četrdesmit gadus,” izdevuma “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” atvēršanas svinībās Liepājas Universitātē atklāja Rihards Rubīns. Autors to atzīst par vēsturiski filozofisku apceri par to laiku un cilvēkiem, kuru nozīme Latvijas valsts tapšanā vēl aizvien līdz galam nav novērtēta.

“Kad 1918. gada novembrī piedzima mūsu valsts, neviens nezināja, kāds būs tās liktenis. Kad rīdzinieki jauno valdību padzina, liepājnieki to uzņēma, izauklēja un nosargāja,” lepojas R. Rubīns. Viesi varēja piedalīties viktorīnā un atpazīt vietas pilsētā un personas, kuras saistītas ar 1919. gada notikumiem. Godalga par pareizām atbildēm – R. Rubīna grāmata.

Interesi par grāmatas saturu kāpināja autora liriskie komentāri, Miervalža Ziemeļa muzikālie iestarpinājumi un aktieru Jāņa Dreiblata, Ināras un Aivara Kalnarāju atainotās vēsturiskās personības.
Pēc pasākuma R. Rubīns uzņēmās gida pienākumus un interesentus izvadāja pa grāmatā minētajām pilsētas vietām.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Liepājā