Brīnumbērns aizkustina, Ļahovski nelaiž prom no skatuves

Svētdienas vakarā ar nerimstošām ovācijām skatītāji, kājās stāvot, pateicās krievu pianistam Antonam Ļahovskim par izcili virtuozo un dziļi piesātināto Pētera Čaikovska Otrā klavierkoncerta izpildījumu. Liepājas publika silti uzņēma arī vienpadsmit gadus veco pianisti Umi Garetu no ASV, kā arī temperamentīgo francūzieti Lauru Favrē – Kānu.

Vispirms koncerta “Pianisma lielvalstis" programmu 9. martā bija iespēja dzirdēt rīdziniekiem. 11. marta vakarā U. Gareta no ASV, L. Favrē – Kāna no Francijas un A. Ļahovskis no Krievijas stājās arī Liepājas publikas priekšā. Kā atzina klausītāji, kuri dzirdējuši abus koncertus – Liepājā bijis tikpat labi kā Rīgā, ja ne vēl labāk.

Pirmā uzstājās U. Gareta, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta Klavierkoncertu. Talantīgā meitene, kura Liepājā bija ieradusies kopā ar savu mammu un tēti, spēlēja tehiski precīzi, vienlaikus atklājot arī emocionalitāti un līdzpārdzīvojumu.

Klausītāja Viktorija Bulavkina, kura iepriekšējā vakarā dzirdējusi arī V. A. Mocarta dubultkoncertu tēva un dēla Petra un Luka Geņušu sniegumā, atzīst – ne vienā, ne otrā vakarā Mocarta mūzikas atskaņojumus tomēr par programmas virsotnēm nesauktu. Ja salīdzina svētdienas koncertā pirmajā daļā izskanējušos priekšnesumus, tad Ludviga van Bēthovena Klavierkoncerts L. Favrē – Kānas interpretācijā šķitis daudz aizraujošāks.

Arī muzikologs O. Silabriedis, vērtējot koncertu Rīgā, bija līdzīgās domās, atzīstot, ka brīnumbērna sniegums varētu būt gaumes jautājums, savukārt L. van Bēthovena Klavierkoncerts skanējis spilgti, drosmīgi un pat nedaudz brīvdomīgi.

U. Garetai gan netrūka sajūsminātu pielūdzēju vienaudžu rindās, kas klausītāju vidū koncertā bija visai ievērojamā skaitā. Jaunā pianiste pēc uzstāšanās saņēma ne tikai ziedus, bet arī mīkstu rotaļu lācīti no kāda puiša aptuveni viņas vecumā.

L. Favrē – Kāna iepriecināja klausītājus ne vien ar aizraujošu un intriģējošu L. van Bēthovena mūzikas versiju, bet arī pārdomātu un netradicionālu vizuālo tēlu – bikškostīmu, kuru varētu nosaukt par mūsdienīgu frakas un mundiera apvienojuma versiju. Pianiste un orķestris veiksmīgi tika galā arī ar problēmām atskaņojumā, ko radīja mobilā telefona iezvanīšanās zālē muzikālas pauzes laikā kulminācijas brīdī koncerta finālā. Publika priekšnesumu sveica ar ilgstošām ovācijām.

Spožāko virsotni koncertprogrammā iekaroja A. Ļahovskis ar P. Čaikovska Otrā klavierkoncerta izpildījumu. Pianista tehniskā virtuozitāte žilbināja, muzikālā doma tika pasniegta ar lielu dziļumu, uz vienas elpas bez atslābuma brīžiem, aizvadot līdz grandiozam finālam. Pēc tāda priekšnesuma publikas ovācijas nespēja rimties, piedevas tika prasītas vēl un vēl. Galu galā diriģents Atvars Lakstīgala deva signālu, ka koncertam tomēr jābeidzas – ar elegantu žestu, ņemot pie rokas koncertmeistari Ilzi Zariņu, un aicinot mūziķus pamest skatuvi.

Pievieno komentāru

Liepājā