Bērnunama audzēknes mācās saimniekot pašas

Gatavu pusdienu vietā tiek pārskaitīta dienas nauda, apkopēja vairs nerādās ne tuvumā, “sīkie” vairs nemaisās pa kājām – tās ir galvenās pārmaiņas desmit meiteņu dzīvē, kuras no Liepājas bērnunama “grupiņas” pārcēlušās uz “Jauniešu māju”.

Puiši paliek tukšā
“Sākumā jau teica, ka puišiem būs tā māja, tad pēkšņi visu pārdomāja. Mums arī vajag!” teic Nikolajs Stoļarovs no ceturtās grupas. Viņam ir 16 gadu – tieši tik, cik nepieciešams. “Jauniešu mājas” projekts paredz, ka tajā dzīvo 16 līdz 18 gadus veci bērnunama jaunieši un paši mācās saimniekot – iepirkties un gatavot ēst, gādāt, lai mantas un drēbes ir kārtībā. Ja tiek turpinātas mācības, “Jauniešu mājā” var palikt līdz 24 gadu vecumam.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvji pieļāvuma formā stāsta, ka finansējums būs arī nākamgad, ja turpināsies attiecīga valsts programma, kurā pašvaldība atkal startētu ar projektu un līdzfinansējumu. Bērnunama vadītāja vietniece Edīte Eņģele gan teic, ka nākamā plānota atsevišķa grupa pašiem mazākajiem bērniem, ne puišiem.

Desa ar vārdu
Kad bērnunamā notiek svinīgs “Jauniešu mājas” atklāšanas pasākums, meitenes tajā ir pārlaidušas divas naktis. Katra gulta, naktsskapīši ir apauguši ar mīļumlietām, taču sienas vēl nemīlīgi tukšas. Lai kaut ko tur pieliktu, nepieciešams iepriekš saskaņot, katrs nevar naglot vai līmēt uz nebēdu.
“Apkopēja te nenāk, no virtuves ēdiens arī ne. Pārceļoties uz šejieni, katra meitene saņēma “starta paku”,” stāsta Liepājas domes Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe. Dienā katrai pienākas divarpus latu, tos pārskaita uz bankas kontu pa nedēļām. Meitenēm jāatskaitās ar čekiem, ka tiešām pirkta pārtika. Drēbes bērnunams nodrošina, audzēkņiem ir arī kabatas nauda – 6,75 lati mēnesī.
“Sapirku maizi, desu, visu ko. Pārtiku liek skapī, ledusskapī katrs pa savam. Cits arī vārdu pieraksta klāt, lai nesajūk,” par saimniekošanu stāsta Marta Pakalne. Darba dienās viņa mācās Cīravas arodvidusskolā un dzīvo “kojās”. Tur gan esot auksts un “bomžāriks īstais”, “ar “Jauniešu māju” ne salīdzināt.
Lāsmai Budičai ir 17 gadu un kā pirmo no ieguvumiem min to, ka vienkopus ir tikai vienaudži. “Mazās nemaisās pa kājām, esam visas viena vecuma, un ir savas sarunas. Bija mazās meitenes, kas mēdza ko paņemt no svešām mantām. Te ir arī lielāks plašums,” uzskaita Lāsma.

Tic, ka izdosies
Uz jautājumu “Kā būs?”, ko svētku koncerta laikā uzdodu nejauši izvēlētam pieaugušam cilvēkam, iespējams, audzinātājai, uzreiz skan atbilde “Būs labi!”. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks pastāsta, ka līdzīgas mājas jau esot Madonā un Dobelē. Tas esot labs aizsākums ceļam uz savu māju, lai pamazām pierastu pie patstāvības. I. Pūķe zina teikt, ka citur jauniešiem neuztic naudu, dodot produktus. “Mēs ceram, ka viss izdosies, nebaidāmies uzticēties,” saka I. Pūķe.
Darbus triecientempā – nepilnā mēnesī – veica SIA “Kurzemes amatnieks”. “No sākuma nebija domāts logus mainīt, bet tas būtu bijis tā nesmuki. Beigās tika arī pie jauniem logiem,” ir gandarīts “Kurzemes amatnieka” projektu vadītājs Andrejs Rubans.

Pievieno komentāru

Liepājā