Atšķirīgi redz kādreizējā Ļeņina laukuma nākotni

Pavisam tuvu nākamajam būvlaukumam – viesnīcas “Līva” konferenču zālē – 13. novembrī pulcējās “Rožu galerijas” būvniecības piekritēji un pretinieki. Jaunākās paaudzes pārstāvji izteica atbalstu celtniecībai, vecākās – raizējas par kokiem un gaisa piesārņojumu.

Viesīs centrā dzīvīgumu
Arhitektu “runas vīrs” Uģis Kaugurs īsumā iepazīstināja ar Liepājas centra apbūves vēsturi. Uz videoekrāna rādītajās fotogrāfijās bija redzams, ka ļaužu uz ielām ir daudz vairāk nekā mūsdienās. “Liepāja nav pēc stingra plāna celta pilsēta,” apgalvoja arhitekts. “1939. gada plānā Rožu laukums bija ļoti kompakts.

Neapbūvētā daļa bija tikai aptuveni vienu hektāru liela, tagad – pieci hektāri,” viņš norādīja. Pamatojot būvniecības nepieciešamību, U. Kaugurs atsaucās uz lielo Eiropas pilsētu pieredzi, kurās savulaik izveidoti “klusie centri”. Tie kļuvuši par tādiem kā tukšiem muzejiem. “Tagad viņi aptver savu kļūdu un pamazām pārceļ tirdzniecības vietas atpakaļ uz vecpilsētām,” apgalvo arhitekts, pie reizes atsaucot atmiņā neseno laiku, kad slēgts bija tirdzniecības nams “Kurzeme”. “Tad cilvēkiem centrā vispār nebija ko darīt!”

Uzsver ieguvumus
“Rožu galerijas” skiču projekta autors Andris Kokins detalizēti izklāstīja multifunkcionālā centra plānojumu un apkārtnes labiekārtošanu pēc būvdarbiem. Tirdzniecības nama “Kurzeme” direktore Sanita Kalna norādīja, ka jaunajā centrā būšot piemērotas telpas iecienītu zīmolu veikaliem, kādus patlaban liepājnieki apmeklē Rīgā vai Klaipēdā. Turklāt centrs nodrošinās darba vietas vismaz 500 iedzīvotājiem.

Uz klausītāju aizrādījumu, ka celtnes makets izskatās pārāk monolīts, A. Kokins pārliecinoši apgalvoja, ka monolīta nebūs: “Īpaši Stendera ielas pusē fasāde stilistiski atgādinās vēsturisko apbūvi. Te plānotas vairākas ieejas mazos veikaliņos un birojos.” Turklāt pirmā stāva līmenis iedzīvotājiem būšot pieejams visu diennakti. Interjerā arhitekts sola izmantot daudz koka detaļu, bet fasādes apdarei izmantot stiklu un perforētu metālu. Liela uzmanība pievērsta celtnes energoietilpībai. Apsildei ziemā un dzesēšanai vasarā plānots izmantot zemes siltumu, bet apgaismošanai – īpaši ekonomiskas spuldzes.

Jautā tieši, viltīgi un nikni
Atklājot debates, U. Kaugurs uzsvēra, ka patlaban tiek apspriesta tikai būvniecības iecere un arhitekti ir gatavi izskaidrot klausītājiem nesaprotamo, kā arī gaida praktiskus ieteikumus.

Neredzīgo biedrības Liepājas teritoriālās organizācijas priekšsēdētājs Māris Ceirulis interesējās par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un saņēma atbildi, ka arī jaunā centra projektā par to tiekot domāts. Krietni skeptiskāk noskaņots bija Modris Ozoliņš, kurš izteicās, ka Liepāja ir pārāk pārblīvēta ar “tiem šķūņveida tirdzniecības centriem”.

Kāda pensionāre, otrās grupas invalīde uzsvēra, ka būvniecībai paredzētajā laukumā tiks nocirsti 45 koki, “kuri ražo skābekli”, un uzsvēra, ka laukums ir vienīgā pastaigas vieta tuvējo ielu iedzīvotājiem. Viņai pievienojās arī citas vecāka gadagājuma klausītājas un ieteica brīvo laukumu iekārtot ar dekoratīviem stādījumiem, soliņiem, strūklaku un tā, lai būtu vieta arī karaspēka vienību parādei Valsts svētkos. “Citādi Prezidentam jāstāv uz tramvaja sliedēm,” skanēja arguments.

Sola jaunu plānojumu
Jaunākās paaudzes pārstāvji – studenti, jaunie vecāki un pedagogi – vairāk interesējās par celtnes vizuālo noformējumu, par to, kā tiks risināti inženierkomunikāciju tīkli un transporta plūsma un izteica atbalstu būvniecības idejai. A. Kokins apgalvoja, ka apkārtējās ielās noteikti tikšot mainīti kanalizācijas un ūdensvada pievadi. Uzlabošoties ielu segums un apgaismošana.
Liepājas Zaļā centra pārstāve Inese Eistere interesējās par pilsētas teritoriālo plānojumu un konkrētās vietas detālplānojumu. Viņa saņēma pilsētas galvenās arhitektes Ivetas Ansones skaidrojumu, ka pašreizējam teritorijas plānojumam tiešām šogad beidzas termiņš. Tuvākajā laikā tikšot izvērtēta tā darbība, un janvārī tikšot dots jauns plānošanas uzdevums. Līdz jaunā plānojuma pabeigšanai spēkā būšot pašreizējais. Pilsētas centra detālplānojuma izstrādei gan bijis izsludināts konkurss, bet neesot atrasti nolikumam atbilstoši izpildītāji.

Uz klausītāju jautājumu, tieši kuras personas iesaistītas AS “Mēs Liepājai”, neviens skaļi nenosauca Andra Griģa, Ivara Kesenfelda un Aivara Burģa vārdu.

Pievieno komentāru

Liepājā