Atkritumu kastes klīst savā nodabā

“Katru rītu mēs tās kastes stumjam tālāk no durvīm,” teic bērnu bibliotēkas “Vecliepājas rūķis” darbinieces. Būvprojektā saskaņotā vieta - saimnieciskā zona - ir pagalma gals, tā kā formāli viss kārtībā. Atbilstību higiēniskajām prasībām atzinusi arī Sabiedrības veselības aģentūra. (papildināta)

“Mēs ar to cīnāmies no paša sākuma,” atzīst Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāja Ilga Erba. Lielie atkritumu konteineri pie durvīm nav īstā “godasardze” bērnu bibliotēkai, bibliotēka nav lielo konteineru īpašniece vai nomniece, tos izmanto Malkas ielā 4 esošie veikali. Veikalu dienesta ieeja sanāk blakus bērnu bibliotēkas durvīm, tur arī nereti smēķē veikalu darbinieki, ignorējot aizliegumu – nedrīkst smēķēt 10 metrus no ieejas.
“Tikko pa logu redzēju, ka viens automašīnas vadītājs, lai varētu normāli iegriezties, aizstūma konteineru vēl tālāk. Tie ir uz riteņiem, katrs stumj, kā viņam ienāk prātā. Arī “Eko Kurzeme” nenoliek īstajā vietā,” teic “Tehnoland” veikala vadītājas pienākumu izpildītāja Inta Spinga. Autovadītājus mazliet disciplinē dzeltenā līnija, kur nedrīkstētu novietot mašīnas. Viņasprāt, situācija ir diezgan bezcerīga. Ja konteinerus pieķēdēs, tos nevarēs izvest. Ja tie paliek savā vaļā, to atrašanās vieta ir neprognozējama. Pretenzijas varētu celt arī “lielā bibliotēka”, ja konteineri atradīsies zem viņu logiem – pagalma otrā pusē. Atrisinājums, viņasprāt, varētu būt kāds nepārprotams nožogojums. I. Spinga aicināja interesēties pie ēkas īpašniekiem SIA “L Investīcijas”.
“Esam pieraduši, ka parasti vaino mūsu darbiniekus. Bet mēs nemaz neesam redzējuši, kur tieši ir projektā paredzētā vieta atkritumu tvertnēm. Ja vēl būtu kāda atzīme uz bruģa, tad darbinieki zinātu, kur jānovieto atpakaļ konteineri. Mēs nevaram atbildēt par konteineru atrašanās vietu, ja katrs tos stumj, kā ienāk prātā,” skaidro Aldis Lazdiņš, “Eko Kurzeme” Ražošanas daļas vadītājs.
"Ja Sabiedrības veselības aģentūra dod atzinumu, ka objekts atbilst higiēnas prasībām, man nav tiesību neticēt," teic Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke. Būvprojekta izstrādes gaitā tiek izsniegts "projektēšanas higiēniskais uzdevums" un, nododot ekspluatācijā, ir nepieciešams aģentūras atzinums, ka viss atbilst prasībām.
Būvprojektā pagalmam ir paredzēts zonējums - saimniecības zona un autostāvvietas. Saimniecības zonā precīzāk nav norādīts, kur tieši jāatrodas atkritumu konteineriem, tā kā formāli tie tiešām var brīvi klejot no "Vecliepājas rūķa" līdz Vingrošanas skolas durvīm, kas atrodas saimniecības zonas otrā galā. Turklāt šajā zonā nedrīkstētu atrasties automašīnas, jo stāvvieta paredzēta citā pagalma pusē. "Kādā kompklektācijā īpašnieks objektu ir nodevis un tas ir pieņemts, tādā arī jānodrošina ekspluatācija. Kā viņš to izdara, ir cits jautājums," komentē G. Šnipke. Vislabāk būtu tvertnes norobežot vismaz ar sieta žogu, ieteic arhitekte.
"Mēs visu laiku par to domājam, varbūt tiešām kādu norobežojumu vajag. Piereģistrējām arī dzelteno svītru, lai mašīnas nestāv un var nodrošināt preču piegādi, taču neviens to neņem galvā. Zinu, ka veikals zvana un lūdz palīgā Pašvaldības policiju," teic "L Investīcijas" valdes priekšsēdētājs Armands Kapiņš.

Uzziņa
Bibliotēkā “Vecliepājas rūķis” ir septiņi publiskās pieejamības datori.
Pērn 1034 lietotāji apmeklēja bibliotēku 19 132 reizes. Šogad lietotāju skaits pirmajā pusgadā esot astoņi simti.
Liepājas bērnu bibliotēka ir vecākā valstī, dibināta 1947. gadā.
Malkas ielā 4 tā darbojas kopš pērnā gada janvāra.

Pievieno komentāru

Liepājā