Atbalsts – prēmija par labu darbu vai klupšanas akmens 1

Zemnieku makos nonākošā valsts un ES nauda tiek uzskatīta gan par izdzīvošanas līdzekli, gan atspērienu attīstībai. Par to diskutēja arī konferences “Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?” dalībnieki.

“Lauksaimniecība balstās uz trim vaļiem: ideju, uzņēmību un finansiālām iespējām,” konferences dalībniekus uzrunāja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš uzsvēra nepieciešamību definēt, ka no ES saņemtā nauda ir atbalsts, nevis finansējums.

Līdzēs taupība un precizitāte

M. Roze pauda, ka lauksaimniecība nav dzīvesveids, bet bizness, ko nosaka prasme reaģēt uz situāciju tirgū un kur nevar gūt ātru peļņu. Esot jāmaina stereotips, ka lauksaimniecība balstās uz naudu “no malas”.
Lauksaimniecības līdzšinējo ekonomisko attīstību vērtēja Dr. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Irina Pilvere.
Viņas apkopotie dati rāda, ka vislielāko atbalstu lauksaimnieki saņēmuši 2005. gadā, kad tas pārsniedzis neto ienākumus nozarē. I. Pilvere norādīja, ka attīstība turpmāk būs atkarīga galvenokārt no prasmes paaugstināt saimniecības efektivitāti – taupīt resursus, lietot precīzās lauksaimniecības mašīnas un metodes, rast iespēju kompensēt galveno produktu cenu samazinājumu, piemēram, kooperējoties. Graudaudzētājiem šis gads varētu nebūt tik labs cenu pieauguma ziņā kā pērnais, prognozēja I. Pilvere.

Aicina domāt ar plašāku vērienu
Pēc Cēsu rajona SIA “Stalbes Agro” vadītājas Aijas Balodes domām, ar masu mediju starpniecību tiek radīts maldīgs priekšstats par to, ka līdzekļi lauku attīstībai ir nevajadzīgi lieli. Viņa norādīja, ka ES nauda gan palīdzējusi tikt pie modernākām tehnoloģijām, jaunām ēkām, cēlusi zemnieku pašapziņu, gan uzlikusi kredītportfeļa smagumu un padarījusi viņus atkarīgus no ierēdņu rīcības.
“Neredzu laukus tik drūmus,” oponēja Tukuma rajona SIA “Joži” valdes priekšsēdētājs Gunvaldis Sproģis. Viņš esot sācis ar 13 hektāriem aizaugušu lauku, bet nu pārvalda 3,5 tūkstošus hektāru, kur audzē labību un eļļas augus. Saimniecība iesaistījusies desmit projektu realizācijā. G. Sproģis pauda, ka ar atbalstu un kredītiem lauksaimnieki var konkurēt pat pasaules mērogā, tikai viņiem esot jādomā ar plašāku vērienu. “Ja peļņa nenāk bez atbalsta, tad lauksaimniecībā nav ko darīt. Atbalstu vajag uztvert kā prēmiju par labu darbu,” pauda zemnieks.
“Atbalsta varētu nebūt, bet tad produktiem tirgū jāmaksā tik, cik tie maksā,” spriež Medzes pagasta lauku attīstības speciāliste Vizma Lapuķe.

Bankas dēvē par augļotājām  
I. Pilveres sniegtie dati vēsta, ka saimniecību skaits, kas saņem platību maksājumus, par 25 tūkstošiem pārsniedz ražojošās. Ražotāju pārsvars ir tikai Dienvidkurzemē un Zemgalē. Arī jaunajā plānošanas periodā atbalsta pieaugums attīstībai būs lielāks nekā ražošanai.
A. Balode atgādināja, ka pērn divkārt pieauguši kredītprocenti bankās, pie tam jau iepriekš izdarītiem aizņēmumiem. Klātesošie banku pārstāvji atrunājās, ka to diktējot Eiropas bankās notiekošie procesi. V. Lapuķe ir neizpratnē, kāpēc kredītu likme nav zemniekiem labvēlīga pat valsts akciju sabiedrībā – “Latvijas Hipotēku un zemes bankā”.
Savstarpējās sarunās lauksaimnieki pauda, ka, kredītu dzēšanai un līzinga maksājumiem piesaistot ES atbalstu, bankas sev “nosmeļ” krietni. Izskanēja apgalvojums, ka tās darbojas kā augļotāji. “Labi strādājam, tāpēc labi pelnām,” oponēja AS “SEB Latvijas Unibanka” Reģionu kreditēšanas nodaļas vadītājs Jānis Mazurenko.  

Valsti var iesūdzēt tiesā
“Nevajadzētu darīt kaut ko tikai tāpēc, ka šajā nozarē ir atbalsts, – tas var izrādīties klupšanas akmens,” norādīja M. Roze, uzsverot nepieciešamību plānot ilgtermiņā.
SIA “Elpa” vadītājs Gundars Sisenis aizrādīja, ka konferencē neviens nav pieskāries lokālā tirgus jautājumiem. Viņaprāt, labvēlīgs nosacījums mazo uzņēmumu attīstībai būtu nodokļu atlaide.
“Negribam atzīt, ka ir dažādi saimniekošanas līmeņi,” V. Lapuķe konferencē nav saklausījusi, ka valsts piedāvātu stratēģiju vidējām saimniecībām.
Grobiņas pagasta uzņēmējdarbības konsultante Anna Viņķele nav apmierināta, no Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieka Aivara Lapiņa individuāli saņemot atbildi, ka atbalsts nebūs valsts pārziņā esošo meliorācijas sistēmu kopšanai. Ja to sliktās darbības dēļ ciešot zemnieka lauki, lai sūdzot valsti tiesā.
“Tukša salmu kulšana,” konferencē dzirdēto vērtē Kalētu pagasta lauku attīstības speciālists Jānis Lauva. Neesot uzzināts nekas jauns un konkrēts.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Liepājā