Ameriks: "Liepāja palikusi nabagos"

Pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis nedarbojas, taču jauna izstrāde velkas jau gadiem bez rezultātiem, tāpēc Finanšu ministrija (FM) ir gatava uzņemties jaunā pašvaldības finanšu izlīdzināšanas modeļa izstrādi.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) biznesa portāla "Nozare.lv" diskusijā sacīja, ka gan Valsts prezidents, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) lūgušas FM iesaistīties un padomāt, vai FM nevarētu atrast labāku risinājumu, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nevar atrast labāko modeli pašvaldību finanšu izlīdzināšanai. Vilks atzina, ka VARAM ir iestrādes, taču variantu ir ļoti daudz, un tie ir pretrunīgi. "FM redz, ka vecais modelis nedarbojas, kā vajadzīgs. Tāpēc ir dotācijas situācijas izlīdzināšanai - nākamgad papildu dotācijas saņems četras lielās pilsētas un 91 novads," teica ministrs.

FM ir gatava izstrādāt jaunu finanšu izlīdzināšanas modeli, ja ministrijai tiks dots tāds mandāts. "FM ir gatava mēģināt šo jautājumu finišēt. Pašlaik tas nav iespējams. Nevaram paņemt citai ministrijai nost darbu," sacīja Vilks.

LLPA izpilddirektors Māris Kučinskis atzina, ka pašlaik ir izstrādāts kārtējais jaunais modelis pašvaldību finanšu izlīdzināšanai un nosūtīts LLPA iepazīties. Asociācijai šajā piedāvājumā ir jāiedziļinās, tāpēc Kučinskis nevēlējās to priekšlaicīgi vērtēt. Taču viņš atzina, ka šis ir viens no likumiem, kura gadījumā vispār nav iespējams, ka tas visiem patiks. "Ir jāsaņemas un jāuzraksta. Tāpēc vērsāmies pie premjera un finanšu ministra, lai FM to pārņem, jo FM jau pēc dabas ir tā ļaunā," sacīja Kučinskis.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) aicina publiskot iespējamos variantus, lai būtu publiska diskusija un varētu izvērtēt piedāvāto modeļu plusus un mīnusu. "Tas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas varētu atdzīvināt visu pašvaldību darbu. Diskusijas norit astoņus vai vairāk gadus, bet rezultāta nav un nevar būt, jo nav ko apspriest," nespēju izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli kritizēja deputāts.

Dolgopolova ieskatā, ir jāatsakās no principa, ka izlīdzināšanas fonds ir pašvaldību pašpalīdzības kases, kur dažas pašvaldības ir donori un visi pārējie ir patērētāji. "Kāda pašvaldībām ir interese kaut ko mainīt, ja tāda kase eksistē?" vaicāja politiķis.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) pauda viedokli, ka visa pamatā ir valsts neproporcionāla attīstība. "Jebkura formula par to, kā, kam, ko un cik daudz kompensēt kādam šķitīs netaisnīga, kādam - pārlieku labvēlīga," sacīja Ameriks.

Viņaprāt, satraucoša ir tendence, ka no deviņām lielajām pilsētām "nabagos" nokļuvusi jau puse jeb četras pilsētas. Papildu dotācijas nākamgad saņems Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils, Liepāja. "Liepāja ir nokļuvusi nabagos, kas vispār ir neiedomājami. Es vēl saprastu - Daugavpils, jo Latgalē ir grūta situācija. Bet nabagos ir Liepāja. Kas tad ir donori?" vaicāja Ameriks.

Arī Auces novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis (LZS) atzina, ka lielais papildu dotāciju saņemošais pašvaldību skaits norāda uz nopietnu problēmu. "Kā varam runāt par valsts attīstību, ja visa lielā teritorija ir saņēmēji? Jābūt kādam mehānismam, kas to sakārto," aicināja Kaminskis.

Viņš atzina, ka nevar attīstīt tikai divas vai trīs vietas. "Tad pasakām, ka 70% no valsts mūs neinteresē, lai neattīstās. Varbūt tā varam izdarīt - ieviest beznodokļu zonu, kur paši iekasē nodokļus un paši strādā. Protams, tas ir smieklīgi," ironizēja pašvaldības vadītājs.

Reģionālās reformas rezultātā pie centriem tika pievienoti pagasti, taču tagad viens nosacīti lielāks vai mazāks centriņš nav spējīgs "pavilkt" pagastus līdzi tā, lai teiktu, ka tas ir vilcējspēks un viss novads ir bagāts un attīstīsies, atzīmēja Auces novada domes priekšsēdētājs.

Pievieno komentāru

Liepājā