Zemnieki cepešus uz tirgu neved

Mājputni daudzās lauku sētās ir pašapgādes līdzeklis, iespējas ar tiem iziet plašākā tirgū saskata retais. Uz Mārtiņiem pieprasījums mazs, atklāj Dunalkas pagasta saimniece Mārīte Gudriķe, kura piedāvā zosis un pīles. Viņa cer, ka tas pieaugs uz Ziemassvētkiem, kā bijis pērn.

Pircēji svētku galdam zosis izvēloties vairāk nekā pīles. Doma par iziešanu tirgū esot bijusi, taču neesot īsti zināmi nosacījumi un baidot iespējamās analīžu izmaksas. Nelielā saimniecībā apgrozījumu dodot pastāvīgie klienti, kuri putnus aizrunā jau iepriekš, savukārt cālīšu tirdzniecība “iet no rokas”.

No šā gada 5. novembra līdz 2011. gada 1. janvārim Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atļāvis zosu, pīļu, tītaru un vistu kaušanu mājas apstākļos.

Nepietiekamais mājputnu kautuvju skaits un to neizdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums mazo ganāmpulku – līdz 100 putniem – īpašniekiem apgrūtina to kaušana un realizāciju pirms svētkiem, kuros tradicionāli tos patērē, lēmumu pamato PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Sezonāli var darboties arī kautuve, kas piereģistrēta atbilstoši noteikumiem “Veterinārās prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā”. Pirms tam gan jāievēro vairāki nosacījumi. Realizējamie mājputni jāaudzē Lauksaimniecības datu centrā reģistrētā novietnē, kurā veiktas regulāras pārbaudes un ievērotas labturības prasības.

Mājputnu īpašniekam septiņas desmit dienas pirms kaušanas jānodrošina ganāmpulka kopējo fekāliju parauga izmeklēšana uz salmonelozes ierosinātājiem. Mājputnu liemeņi iespējami drīz jāatdzesē līdz +4 grādiem, bet uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā jānodrošina temperatūra no 0 līdz +4 grādiem. Tos drīkst realizēt patērētājiem, to skaitā tirgū, uzrādot valsts pilnvarotā veterinārārsta parakstītu apliecinājumu.

“Pāris zvanu ir bijis,” par putnkopju interesi mūspusē saka PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas vietniece Iveta Eglija. Mājputnu gaļas realizācijai nelielos apjomos Pētertirgū reģistrējusies vien kāda putnkope no Kuldīgas puses. I. Eglija pieļauj, ka putnu tirdzniecība notiek, apejot oficiālo kārtību, taču tad tā ir pārdevēja un pircēja savstarpējā vienošanās un atbildība. Savukārt firmu pirmssvētku piedāvājumā derot painteresēties par potenciālā cepeša izcelsmes valsti.

Iepriekš lielāku putnu ganāmpulku īpašnieki savas darbības sašaurināšanu pamatoja ar cilvēku pirktspējas kritumu.

“Ja grib šajā jomā strādāt un attīstīties, tad pašlaik tam ir zaļā gaisma un ir izdevīgi,” uzskata kāda saimniece Durbes novadā, kuras plašāku darbību patlaban ierobežojot blakus apstākļi. Īpaša piekrišana varētu būt ekoloģiski tīrā vidē audzēto putnu gaļai. Piemēram, tītara gaļa esot piemērota mazu bērnu uzturam. Putnkopība atmaksājoties, strādājot ar lielāku apjomu. Pašlaik šajā saimniecībā pārsvarā tirgo dzīvus putnus, par pieaugušu zosi prasot 12–13 latu. Savukārt zoss liemenis maksātu 18–20 latu, bet pīles – sešus septiņus latus.

Durbeniece neredz šķēršļus putnkopju iziešanai oficiālā tirgū. Sadarbība ar veterinārārstu un analīžu nodošana neesot ne pārāk dārga, ne sarežģīta, tā nepieciešama arī saimnieku drošībai par savas putnu saimes veselību.

Kopumā mājputnu aprite balstoties uz mazuļu tirdzniecību, lauku ļaudīm pašiem tos izaudzēt pārtikai esot izdevīgāk.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas