VUGD mudina pašvaldības stingrāk vērsties pret zemes īpašniekiem, kuri rudenī nenopļauj zāli 4

Pašvaldībām jau rudenī vajadzētu stingrāk vērsties pret zemes īpašniekiem vai valdītājiem, kuri atstāj nenopļautu zāli, uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Prevencijas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs šodien Iekšlietu ministrijas (IeM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tikšanās laikā prezentēja priekšlikumus par to, ko pašvaldības varētu darīt, lai nākotnē mazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.

Drozdovs ieteica pašvaldībām jau rudenī apzināt neapsaimniekotos un nenopļautos zemes gabalus, saukt pie administratīvās atbildības šo zemes gabalu īpašniekus vai valdītājus un ievietot šo informāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS).

Tādā gadījumā VUGD amatpersona, lemjot par administratīvās lietas sākšanu par notikušu kūlas ugunsgrēku pavasarī, varētu pārbaudīt NĪVKIS un, ja tiktu konstatēts, ka pašvaldība jau rudenī zemes īpašnieku sodījusi par sava zemesgabala nesakopšanu, tas būtu uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli, izskatot administratīvo lietu par kūlas ugunsgrēku.

Tāpat Drozdovs nāca klajā ar priekšlikumu pašvaldībām sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savos saistošajos noteikumos ierakstīt vienotas zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, lai novērstu kūlas veidošanos.

Tādā gadījumā VUGD pārstāvis ieteica, ka zāles garums pilsētu teritorijās nedrīkstētu pārsniegt 15 centimetrus. Bez tam varētu ieviest papildu aizliegumu zemes īpašniekiem pilsētu teritorijās pašvaldības izsludinātā ugunsnedrošajā periodā audzēt zāli, kas garāka par pieciem centimetriem.

Lauku teritorijās zāles platības būtu vēlams pļaut ne retāk kā divas reizes pļaušanas sezonā - līdz 23.jūnijam un līdz 31.augustam, bet ēku un būvju īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem būtu nepieciešams ap ēkām un būvēm desmit metru platu joslu sistemātiski attīrīt no degtspējīgiem atkritumiem, sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, šodien IeM un LPS sanāksmē piedāvāja Drozdovs.

Tāpat VUGD pārstāvis ieteica ieviest normatīvo regulējumu, lai pašvaldības, aprēķinot zemes nodokli, būtu tiesīgas to palielināt, ja tiek konstatēti fakti, kas liecina, ka zemes īpašums nav sakopts vai tajā noticis kūlas ugunsgrēks.

Drozdovs sacīja, ka, veicot kūlas ugunsgrēku prevenciju, VARAM un pašvaldībām sadarbībā ar VUGD vajadzētu izstrādāt informatīvo bukletu iedzīvotājiem par zemes apsaimniekošanas pasākumiem, lai novērstu kūlas veidošanos. Bukletā vajadzētu ietvert arī informāciju par sekām un atbildību, kas iestājas, laikus pienācīgi nesakopjot savu īpašumu.

VARAM un pašvaldībām sadarbībā ar VUGD vajadzētu turpināt veidot informatīvās kampaņas par zemes apsaimniekošanas nepieciešamību, lai novērstu kūlas veidošanos, kā arī par kūlas ugunsgrēku bīstamību un to radītajām sekām. Šīs kampaņas īstenojamas ar mediju starpniecību, sacīja Drozdovs. Viņš piebilda, ka jautājumus par kūlas dedzināšanas apkarošanu vajadzētu iekļaut arī apmācības procesā izglītības iestādēs.

Pašvaldību pārstāvji atzinīgi novērtēja Drozdova izteiktos priekšlikumus, taču izskanēja bažas, ka dažus no tiem praksē īstenot būtu ļoti grūti, kā arī tie ir, iespējams, pat iracionāli, piemēram, diez vai pašvaldību pārstāvjiem katrā īpašumā pilsētas teritorijā būtu jāmēra zāles garums.

Tikšanās laikā izskanēja arī versija, ka administratīvie sodi par īpašuma nesakopšanu mēdz būt nesamērīgi un gadās, ka lielu zemju īpašniekiem lētāk sanāk samaksāt dažu simtu latu sodu nekā organizēt zāles nopļaušanu vairāku hektāru lielā platībā.

LPS pārstāvji akcentēja, ka patlaban ļoti sasāpējusi problēma ir teritoriju attīrīšana gar dzelzceļa līnijām. Ņemot vērā minēto, sanāksmes dalībnieki vienojās, ka IeM sadarbībā ar LPS aicinās uz diskusiju arī Satiksmes ministriju, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību ugunsdrošības uzturēšanai aizsargjoslās gar dzelzceļiem, ceļiem un mežiem. Par ceļa un dzelzceļa joslas sakopšanu, mineralizētu joslu ierīkošanu un uzturēšanu ir atbildīgi konkrētā zemesgabala īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.

Sanāksmes laikā no pašvaldību puses izskanēja pārmetumi VUGD par to, ka tas nesniedz pietiekamu atbalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumiem, kas lauku reģionos nereti pirmie ierodas ugunsgrēku vietās un glābj cilvēku dzīvības. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) to nenoliedza, taču viņš atzīmēja, ka arī VUGD "netiek lutināts ar budžetu", tāpēc sniegt šādu atbalstu pašvaldību brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem neesot iespējams. VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons gan norādīja, ka VUGD jau patlaban iespēju robežās organizē brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos valstī izcēlušies jau 153 kūlas ugunsgrēki, nopostot teju 96 hektārus zemes. Līdz šim pērnā zāle pārsvarā degusi Kurzemē. Platības ziņā lielākais no kūlas ugunsgrēkiem reģistrēts Ventspils novadā, kur vienā reizē izdeguši 20 hektāri.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

kurrats

Tūlīt mežu īpašniekiem liks mežus nocirst, jo potenciāli kāds tur var uguni pielaist?! :D Domāt drusku tomēr vajag, ko runā, nav nekāds-domā-dari?! D:

pirms 7 gadiem, 2013.04.04 17:02

Silvija

Asarim taisnība!
Kā mani var sodīt kā potenciālo dedzinātāju, ja nepļauju zāli? Man riebjas minerālmēsli un mana vecā zāle kalpo kā mēslojums aiznākamajai ražai. Man ir ilgspējīga ekoloģiska saimniecība, bet mani pagastvecis sodīs kā Jeruzalemes dedzinātāju. Labāk ķerat tos dedzinātājus! Cik ir noķerti un cikiem ir sodi uzlikti? Ja tādi būs, tad svilinās mazāk!

pirms 7 gadiem, 2013.04.04 16:47

asaris

iepūt man, kurš man var piespiest zēli nopļaut pirms ziemas, ja man ne to vajag, ne varu?
nez kapēc neviens nevērš uzmanību, ka konkrētām iestādēm būtu jārūpējas par ceļiem, skolā, slimnīcām, cilvēcīgiem apstākļiem valstī?
kā tā nākas, ka kad ir xūdi, tad pirmie maksā iedzīvotāji?

pirms 7 gadiem, 2013.04.04 15:05

Latvijas ziņas