Vismaz 217 pensijas vecuma ģimenes ārstu tuvākajos piecos gados plāno pārtraukt darbu

Vismaz 217 pensijas vecuma ģimenes ārstu tuvākajos piecos gados plāno pārtraukt darbu, tomēr tikai 40 mediķiem ir zināms, ka viņiem būs prakses pārņēmējs, jo viņi ir apmācījuši savu pēcteci, vēsta "Latvijas Avīze".

Lai prognozētu ģimenes ārstu pieejamību tuvākajos četros gados, Nacionālais veselības dienests (NVD) aptaujājis 393 ārstus no 1266 patlaban praktizējošajiem ģimenes ārstiem. Tie ir mediķi vecuma grupā, sākot no 63 gadiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums vai kuri jau to ir sasnieguši, bet turpina strādāt.

NVD lūdza norādīt konkrētu gadu, līdz kuram ārsts, turpinot līgumu ar NVD, plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, kā arī informēt, vai būs prakses pārņēmējs.

Ja 217 ārstiem bija skaidrs nākotnes plāns, gandrīz puse aptaujāto jeb 176 nevarēja atbildēt, kad dosies pensijā, jo vēl nav domājuši par līguma pārtraukšanu.

Saskaņā ar aptaujas datiem līgumu ar NVD 2020.gadā pārtrauks 16 ģimenes ārsti, 2021.gadā - 26, 2022.gadā - 15, 2023.gadā - 21, 2024.gadā - 37, bet pēc 2024.gada - 102 ģimenes ārsti.

Kā saka Latvijas Ārstu biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, realitāte ir tā, ka lauku reģionos, kur ģimenes ārsti ir aizgājuši pensijā, neviens viņu vietā nevēlas iet strādāt. Tomēr viņa uzskata, ka daudzi pieredzējušie ģimenes ārsti ir ļoti atbildīgi - meklē jaunos dakterus. Ir gan situācijas, kad jaunie ārsti atnāk pie viņiem par rezidentiem, nostrādā pusgadu, bet daļa saprot, ka neies tur pamatdarbā.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas  vadītāja Līga Kozlovska, kurai ir prakse Balvos, norāda, ka pensijas vecuma ārsts nolemj doties pelnītā atpūtā, kad viņš vēlas to darīt, bet tas parasti nesakrīt ar to brīdi, kad jaunais ģimenes ārsts ir ieguvis sertifikātu un varētu sākt strādāt brīvajā ārsta prakses vietā.

Turklāt liela daļa pieteikušies darbam Rīgā, stāv lielā gaidīšanas rindā un piestrādā par aizvietotājiem pie galvaspilsētas ģimenes ārstiem vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kamēr gaida "labo nākotnes prakses vietu".

Valsts sedz izdevumus, kas ārstam, kurš dodas pensijā, ir jāizmaksā māsai un ārsta palīgam pirms savas prakses slēgšanas. Agrāk ģimenes ārstam šī kompensācija bija jāsedz no savas kabatas, un tā varēja būt pat vairāk par 3000 eiro. Tas bija viens no iemesliem, lai nepamestu savu darbavietu.

"Latvijas Avīze" vēsta, ka būtisks iemesls turpināt darbu arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir tas, ka daudziem ģimenes ārstiem praktizējot ir krietni lielāki ienākumi, nekā dodoties pensijā.

Aizsilniece tam piekrīt un saka, ka viena daļa vecākās paaudzes ģimenes ārstu nav maksājuši pietiekamas sociālās iemaksas, lai varētu saņemt pieklājīgu pensiju. Viena daļa ģimenes ārstu strādājuši mikrouzņēmumā, kur sociālās garantijas bija gana mazas. Tiesa, no mikrouzņēmuma režīma ārsti pamazām atteikušies.

Brīvās ģimenes ārstu prakses vietas ir Jēkabpilī un Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagastos, Līgatnē, Saldū, Ventspilī un Ventspils novada Vārves un Užavas pagastos, Liepājā, Tukumā, Talsos un Gulbenes novada Rankas pagastā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas