Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts prezidents: Reformas ietvaros noteiktās administratīvās teritorijas nav akmenī iecirstas

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros noteiktās administratīvās teritorijas nav akmenī iecirstas, teikts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā Valsts prezidenta Egila Levita paziņojumā par reformas īstenošanu, vēsta LETA.

LETA jau vēstīja, ka Valsts prezidents 22.jūnijā izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021.gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.

Paziņojumā Levits norāda, ka patlaban visas sabiedrības kopējās ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt savlaicīgu pieņemtā likuma spēkā stāšanos, lai varētu tikt turpināta sagatavošanās sekmīgai administratīvi teritoriālajai reformai.

Vienlaikus Levits atzīst, ka gadījumā, ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu.

"Ja pēc pašvaldību vēlēšanām izrādās, ka kādas pašvaldības modelis acīmredzami nestrādā iedzīvotāju kopējās interesēs un nesasniedz reformas mērķus, to iespējams saprātīgi koriģēt. Likumā noteiktās administratīvās teritorijas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem," uzsver Valsts prezidents.

Viņš īpaši pievērsās Varakļānu novadam, ko pretēji iepriekš Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemtajam, Saeima nolēma iekļauts Rēzeknes novadā. "Ja Saeimas vairākuma trešā lasījuma lēmums par esošā Varakļānu novada turpmāko likteni, kas pieņemts pretēji izsvērtam un rūpīgi apspriestam atbildīgās komisijas atzinumam, vietējai kopienai Varakļānu novadā tomēr nav pieņemams, likumdevējam būtu jābūt gatavam šo jautājumu atkārtoti apspriest potenciālu likuma grozījumu ceļā," skaidro Valsts prezidents.

Vienlaikus Levits atzīst, ka svarīgi, lai šie nenoliedzami svarīgie, bet tomēr atsevišķi apspriežamie un vērtējamie jautājumi tiek risināti jau likuma ietvaros pēc tā spēkā stāšanās, nevis atmetot atpakaļ likumā paveikto un uzsākot visas diskusijas par visiem reformas jautājumiem vēlreiz no paša sākuma.

Valsts prezidents uzsver, ka līdz 2021.gada 1.jūlijam vēl ir arī daudz darāmā, jo likums paredz vēlāku vairāku būtisku un administratīvi teritoriālās reformas sekmīgai īstenošanai nepieciešamu likumu pieņemšanu.

Viņš atgādina, ka jautājumi par latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, administratīvajiem reģioniem un vietējo kopienu kompetenci kārtot vietējas nozīmes lietas vēl ir apspriežami likumdošanas ceļā un izlemjami jau tuvākajā laikā ar atsevišķiem likumiem.

Tāpat Ministru kabinets iecerējis jauna pašvaldību likuma izstrādi un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformu. Likums paredz arī uzdevumus Ministru kabinetam izdot virkni nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu, informē Levits.

Valsts prezidenta ieskatā, visi šie nepieciešamie likumi un Ministru kabineta noteikumi būtu sagatavojami un pieņemami pēc iespējas ātrāk, lai līdz 2021.gada 1.jūlijam būtu izpildīti visi likumdevēja likumā ietvertie solījumi. "Tam vajadzētu palikt kā vienam no Ministru kabineta un Saeimas galvenajiem uzdevumiem nākamajam darba cēlienam, lai administratīvi teritoriālā reforma būtu īstenota sekmīgi," piebilst Levits.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas