Valsts prezidents: Latvijas panāktais ES budžeta jautājumos ir salīdzinoši labāks nekā sākotnēji piedāvātais variants

Latvijas panāktais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020. sarunu rezultātā ir salīdzinoši labāks variants nekā Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji piedāvātais, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

"ES daudzgadu budžeta 2014.-2020. sarunu rezultāts ir atbilstošs šī brīža situācijai ES, jo pirmo reizi vēsturē ES daudzgadu budžets ir samazināts iepretim iepriekšējam periodam. Tā ir realitāte, ar ko rēķinājās visas ES dalībvalstis. Tas nav pārsteidzošs lēmums," aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Vienlaikus, no Latvijas pozīcijām raugoties, tas ir budžets, kurā Latvijai ir izdevies panākt labus nosacījumus, salīdzinoši ar EK sākotnējo piedāvājumu, visās būtiskākajās sarunu pozīcijās. Tas ir saprātīgs risinājums, kam vēl nepieciešams Eiropas parlamenta akcepts.

Ņemot vērā vienošanos par tiešajiem maksājumiem zemniekiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, tie ir palielināti par 135%, kas ir nozīmīgs lēmums un nenoliedzami panākts, pateicoties gan Latvijas valdības pārstāvju un no Latvijas ievēlēto Eiropas parlamentāriešu aktivitātēm, gan lauksaimnieku organizāciju mērķtiecīgai rīcībai un neatlaidībai, par ko jāpateicas visām iesaistītajām pusēm, uzskata prezidents.

"Tas ir labs virziens, lai mūsu zemnieki noteiktajā periodā sasniegtu līdzvērtīgus konkurences nosacījumus ES tirgū, kā arī ienesīs Latvijas lauksaimniecībā nozīmīgus finanšu resursus," saka Bērziņš.

Vērtējot Latvijai pieejamo Kohēzijas finansējumu daudzgadu budžeta ietvaros, kas būs 4,770 miljardus eiro, prezidents uzsver, ka turpmāk šī finansējuma izmantošanas lietderībai un atdevei būs jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ja Latvijai ar ES fondu finansējuma palīdzību būs iespējams turpināt investīcijas izaugsmi veicinošās jomās, tai skaitā, izglītībā, pētniecībā, tehnoloģiju attīstīšanā un inovācijās, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā, transporta sistēmas attīstīšanā, energoefektivitātē, vides jomā, nodarbinātības veicināšanā, tad ir jāizvērtē ikviens ieguldījums un tā atdeve ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc sarunām par ES samitā, kad tika izlemts par daudzgadu budžetu, žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijai nav izdevies realizēt savas maksimālās intereses, taču ir iegūts daudz.

"Vienmēr var vēlēties vairāk. Skaidrs, ka mēs neesam sasnieguši tos maksimālos mērķus, kurus mēs esam izvirzījuši. Jāatzīst, ka neviena no valstīm nav sasniegusi savus maksimālos mērķus un visām ir nācies iet uz kompromisiem. Mums bija arī jāizvērtē, kāda ir alternatīva pie ikgadējiem budžetiem," sacīja premjers.

Politiķis skaidroja, ka sarunu fons bijis smags, jo ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un neto maksātāji visu laiku skaidri norādījuši, - ja vienošanās netiek panākta un tiek uzlikts veto, sarunas tiek pārtrauktas un darbs tiek turpināts ar ikgadējo budžetu.

"Ikgadējais budžets nozīmē lauksaimniecības tiešmaksājumus pašreizējā līmenī, tātad vairāk nekā divreiz zemāk nekā mēs tos varam sasniegt šajā piedāvājumā. Tas nozīmē arī ikgadējā kohēzijas finansējumu ar nopietnām finansējuma apguves grūtībām," skaidroja premjers, bilstot, ka neto maksātājus šis scenārijs neskartu.

Taujāts, vai viņš tomēr bija gatavs izmantot veto iespēju, Dombrovskis sacīja: "Mēs faktiski bijām trīs pēdējās valstis, kas tās sarunas turēja kopā ar Maltu un Bulgāriju. Bet es uzskatu, ka šajā gadījumā tiešām bija svarīgi panākt šo vienošanos."

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardus lati), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas