Valdība skatīs izmaiņas likumā, lai no nākamā gada varētu īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus

Valdība otrdien skatīs izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atsāks īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, pavēstīja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.

Ņemot vērā, ka šogad joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darbavietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, LM uzskata, ka arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalstu nodarbinātības pasākumu veidā, pretējā gadījumā palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā dēļ pieaugs arī sociālā spriedze un emigrācija.

Plānots, ka atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks valdība.

Pēc Kupčes teiktā, likumprojekts arī paredz, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Tāpat plānots, ka pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1.aprīlim būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.

Grozījumi likumā noteic – ja 15 gadu veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību (izņemot mācības vakara skolā) izglītības iestādē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš kā līdz šim varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu.

LM pārstāve paskaidroja, ka plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai bezdarbnieku atbalsta sistēmu salāgotu ar iepriekš veiktajām izglītības sistēmas reformām, kuru dēļ bērni skolas gaitas sāka septiņu gadu vecumā, pabeidzot to 16, nevis 15 gadu vecumā. Līdz ar to varēja rasties situācija, ka jaunietis 15 vai 16 gadu vecumā, vēl mācoties pamatskolā, ir tiesīgs iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu.

Likumprojektā plānots pārņemt arī direktīvas par pagaidu darba aģentūrām prasības.

Likumprojekts vēl jāskata Saeimai.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas