Vairums partiju vēlētos stiprināt pašvaldību finanšu patstāvību un atbildību par tām

Lai pašvaldības savās finansēs kļūtu neatkarīgākas, atsevišķi politiskie spēki rosina palielināt pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kā arī pašvaldību budžetos ieskaitīt daļu no uzņēmumu ienākuma nodoklī samaksātās naudas.

Vaicāti, kā panākt, lai pašvaldības savās finansēs ir neatkarīgākas un mazāk izskan pārmetumi, ka pašvaldību finanses ir atkarīgas no pašvaldības vadītāja sasaistes ar valdību veidojošo koalīciju, Reformu partijas politiķi aģentūrai LETA pauda viedokli, ka spēcīgākas pašvaldības un lielākus to pašu ienākumus varētu panākt, daļu no uzņēmumu maksātajiem nodokļiem nosakot par pašvaldību ieņēmumu bāzi. Tā arī būtu lielāka motivācija pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā, jo šobrīd uzņēmējdarbības veiksme vai neveiksme tiešā veidā neatspoguļojas pašvaldību budžetos.

Latvijas Zaļā partija uzskata, ka būtu jāpārskata pašvaldību finanšu sistēma, kurai jāietver ne tikai pašu pašvaldību nodokļus, bet arī izsvērtu valsts dotāciju sistēmu pašvaldībām, kas būtu pamatota ar objektīvām pašvaldību nepieciešamībām. Politiskais spēks uzskata, ka nepieciešami stingrāki ierobežojumi valdībai un parlamentam ietekmēt pašvaldību finanses. Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pauž nostāju, ka būtu jāpilnveido finanšu izlīdzināšanas sistēma, tomēr lielākā problēma šajā jautājumā esot Eiropas Savienības (ES) fondu projektu sadale, kas jaunajā plānošanas periodā maksimāli būtu jāveido atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm un objektīviem kritērijiem, maksimāli ierobežojot politiskos lēmumus konkrētu projektu līmenī, tajā skaitā, apstiprinot Saeimas budžetu.

Apvienība "Saskaņas centrs" (SC) uzsver, ka pašvaldību ieņēmumus pamatā veido IIN un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) un abos gadījumos noteikumus neuzstādot pašvaldība, jo nodokļu likmes apstiprina Saeima. SC skatījumā, vietējās varas neatkarība būs nodrošināta tad, kad pašvaldībām pašām būs tiesības noteikt nodokļu likmes gan IIN, gan NĪN savā teritorijā, ņemot vērā reģiona specifiku. SC rosina palielināt to IIN daļu, kas paliek pašvaldību rīcībā, no 80% līdz 85%, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa noteiktu daļu automātiski ieskaitīt pašvaldību budžetos, kas ļautu pašvaldībām vairāk ieguldīt līdzekļus attīstības projektos.

"Vienotība" apgalvo, ka uzskats par līdzekļu piešķiršanu politisko simpātiju dēļ esot inerce no "treknajiem gadiem", bet pašlaik tiekot mēģināts panākt, ka pašvaldības sacenšas ar saviem projektiem, vai arī finansējums tiek paredzēts konkrētu reģionu atbalstam, piemēram, Latgales programmai. Pašvaldības jau tagad veido un plāno pašas savu budžetu, tomēr to rīcības brīvību ierobežo tas, ka daudzi no reģioniem saņem līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, proti, nedaudzās turīgās Latvijas pašvaldības finansē daudzas mazāk turīgās, uzsver partija, pēc administratīvi teritoriālās reformas ir izveidojušies gan ļoti spēcīgi novadi vai pašvaldības, gan arī ļoti vāji, kuru ienākumi ar grūtībām nosedz pašvaldības administrācijas uzturēšanas izdevumus. Nebūtu prātīgi visām pašvaldībām vienādi dot lielāku brīvību "finansēs", jo pašvaldību spēja apsaimniekot šādu finansējumu ir ļoti dažāda un daudzās vietās ierobežota, akcentē politiskais spēks.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) pauž viedokli, ka būtu jāpalielina pašvaldību daļa valsts budžetā proporcionāli pašvaldību sniegto pakalpojumu un administrēšanas izmaksām, kā arī jānodrošina pašvaldībām iespējas būtiski veicināt ekonomikas attīstību savā teritorijā. Tas esot panākams, nododot pašvaldībām visu IIN un samazinot šī nodokļa, kā arī sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma likmes.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas