Straujuma pieļauj iespēju 25 procentus no lauku attīstības finansējuma novirzīt tiešmaksājumiem

Tiešmaksājumi nākamajā finanšu plānošanas periodā pieaugs par 135 procentiem, savukārt kopējais finansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai pieaugs par 50 procentiem, teikts zemkopības ministres Laimdotas Straujumas sagatavotajā skaidrojumā lauksaimniekiem.

Tāpat ministre atzina, ka Latvija varēs lemt un izmantot paredzēto iespēju līdz 25 procentiem no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem, kas Briselē tika piešķirti Lauku attīstības programmas atbalstam, novirzīt tiešajiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka tiešo maksājumu apjoms pieaugs vēl straujāk.

Kā ziņots, ministre sasaukusi lauksaimnieku nevalstisko organizāciju ārkārtas sanāksmi, kurā tiek skaidrota jaunā situācija saistībā ar tiešmaksājumiem pēc Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšanas.

Saskaņā ar 8. februārī Briselē ES dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemto daudzgadu budžetu Latvijas tiešmaksājumos saņemamais finansējums nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona eiro (513 miljoniem latu) līdz 1,717 miljardiem eiro (1,206 miljardiem latu), kas ir 135 procentiem pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam.

Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākamajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem.

"Lai gan rezultāts nebija tieši tāds, kādu izvirzījām, kopumā situācijā, kad ES budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai tika samazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu. Turklāt mums ir straujākais tiešmaksājumu pieaugums, un jau 2019. gadā sasniegsim ne vien pārējo Baltijas valstu, bet arī nākamās valsts – Rumānijas – līmeni," norādīja Straujuma.

Tāpat viņa sacīja – lai gan tiešmaksājumu līmenis pieaugs pakāpeniski, arī situācijā, ja ES daudzgadu budžets netiktu pieņemts, nekas nemainītos un lauksaimnieki nākamajos gados turpinātu saņemt tiešos maksājumus 2013. gada līmenī, kas ir 95 eiro (66 lati) par hektāru.

Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 47 miljonus latu, paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās.

Latvijas prioritātes – kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem – pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020. gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80 procentus no ES vidējā līmeņa.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas