Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Stiprāko vēju zona pametusi Latviju; vētra bijusi postošākā kopš 2017. gada

Svētdienas vakarā arī Latvijas austrumu daļā vēja ātrums sācis mazināties, liecina meteoroloģiskā informācija.

No vētras vissmagāk cietusi Vidzeme. Daudzviet Vidzemē dienvidrietumu un pēc tam rietumu vēja ātrums brāzmās pārsniedza 25 metrus sekundē (m/s), Salacgrīvas ostā sasniedzot pat 30 m/s, vēsta LETA.

Oficiālajās novērojumu stacijās stiprākās vēja brāzmas bija 25 m/s Ainažos un Daugavgrīvā, 26 m/s Valkā un 27 m/s Priekuļos. Privātajās meteostacijās reģistrētas brāzmas līdz 25 m/s Alūksnē, 28 m/s Smiltenē un 30 m/s Salacgrīvas ostā.

Kurzemes, Zemgales un Latgales lielākajā daļā vēja maksimālais ātrums brāzmās bija 19-24 m/s, atklātas jūras krastā Kurzemē tas vietām sasniedza 25-27 m/s.

Rīgā novērotas vēja brāzmas līdz 21 m/s pilsētas centrā un līdz 23-25 m/s galvaspilsētas ziemeļu daļā.

Plkst.17.30 valstī bija reģistrēti 2737 avārijas atslēgumi elektrotīklā, teju visi no tiem - Vidzemē, liecina dati AS "Sadales tīkls" elektroapgādes atslēgumu kartē.

Igaunijas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka pēc vētras elektroapgāde valstī pārtrūkusi 62 tūkstošiem mājsaimniecību.

Atbilstoši provizoriskai informācijai svētdienas vētra Latvijā kopumā radījusi lielākos postījumus kopš 2017.gada 12.augusta, kad plosījās spēcīgs pērkona negaiss. Toreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) devās uz vairāk nekā 220 izsaukumiem, lai likvidētu stihijas sekas.

Jau ziņots, ka svētdien līdz plkst.17 VUGD bija saņēmis vairāk nekā 100 izsaukumus, lai atbrīvotu ceļus no vēja lauztajiem kokiem.


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas