Sprūdžs: PVN samazināšana apkurei dotu nelielu efektu; nopietnāk jāstrādā pie siltināšanas 1

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana apkurei sniegtu nelielu efektu, turklāt tam līdzi nāktu dažādas nevēlamas blaknes. Tā vietā pašvaldībām nopietni jādomā par ēku siltināšanu, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" izteicās vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).

Sprūdzš norādīja – ja iedzīvotājiem veidojas tik lieli parādi, tad neesot kārtībā arī kaut kas cits, ne tikai PVN. "Tas ir dārgais kurināmais un ēkas, kurām cauri svilpo vējš," pauda ministrs.

Pēc viņa teiktā, kurināmā cenu neesot iespējams ietekmēt, jo to nosakot tirgus, savukārt siltināšanas labā varot darīt daudz un tā dotu ievērojamu ietaupījumu, par ko liecinot pieredze dažādos novados.

Sprūdžs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībām nevar norādīt, ko darīt, bet tā var atvieglot nosacījumus un samazināt administratīvos šķēršļus kādu ieceru realizēšanai.

Ministrs arī norādīja – tas, ka Rīgai ir prioritāras citas lietas, nevis siltināšana, ir tās pašas izvēle.

Runājot par Rīgas pašvaldības ieceri atļaut iedzīvotājiem veikt dalītos maksājumus, Sprūdžs atzina, ka tas ir risinājums, kuru var izmantot, bet tas derot tikai īstermiņā.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis šorīt LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" atzina, ka apkures lietas radot lielu slogu pašvaldību budžetiem, kuriem jau tā tiekot krautas virsū dažādas lietas.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) kavēšanos ar siltināšanu skaidro ar krīzes ietekmi uz cilvēku domāšanu. Rīgas pašvaldība ēku siltināšanas programmu sākusi 2010. gadā, pašā krīzes "trakākajā laikā", kad cilvēki bija īpaši neuzticīgi, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" skaidro Ušakovs (SC).

"Esam reālisti. Lai veiktu siltināšanu visos Rīgas dzīvojamos namos, būs nepieciešami vismaz 15 gadi. Jā! Liepāja un Valmiera ir veiksmes stāsti, bet šīs pilsētas siltināšanas programmu uzsāka pirms astoņiem gadiem. Tur siltināšanas programmas aizsākās treknajos gados, kad nauda bija gan valstij, gan pašvaldībām, kad iedzīvotājiem bija vairāk naudas un nebija tik piesardzīgas attieksmes pret kredītiem. Tolaik Rīgā nevienai no partijām, kas bija pie varas, tik sīki projekti nelikās interesanti. Neviens ar to nenodarbojās," klāsta Ušakovs.

Rīgas mērs norāda, ka "mēs sākām siltināšanas programmu 2010. gadā – krīzes trakākajā laikā. Darām to laikā, kad cilvēki baidās un nevēlas ņemt kredītus, kad daudzi netic siltināšanas efektivitātei un daudzi, īpaši pensionāri, neredz jēgu veikt tēriņus pasākumam, kas atmaksāsies 15 gadu laikā".

Turklāt lēmums ir jāpieņem nevis īrniekiem, bet gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Lēmumu var pieņemt sapulce, kas pārstāv īpašnieku vairākumu, bet to panākt ir ļoti grūti. Tas ir pietiekami ilgs process, skaidro domes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka, nosiltinot visas Rīgas daudzdzīvokļu mājas par pašreizējām cenām, vajadzētu aptuveni 900 miljonus latu. "Lielākajai daļai Rīgas mājsaimniecību tādas naudas nav, un valdība tik lielu naudu Rīgai nedos. Tāpēc vainot mūs par siltināšanas kavēšanu ir tīrākais populisms, turklāt uz meliem balstīts populisms," apgalvo Ušakovs.

Pašreiz valdībai ir jāsaprot, ka iedzīvotāji ir jāatbalsta tiešā veidā un to var paveikt ar nodokļu un pabalstu politiku, norāda Rīgas mērs.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

kuku

kāda jēga siltināšanai ja kurinātāji dampē tāpat kā agrāk.

pirms 8 gadiem, 2013.02.17 19:19

Latvijas ziņas