Sporta skolotāji pietiekamu iztiku spēj nopelnīt tikai strādājot papildus darbus

Papildus darbi, papildus stundas un liela darba slodze – tikai tā sporta skolotāji spēj nopelnīt pietiekami lielu atalgojumu, lai varētu iztikt un uzturēt savas ģimenes. Pedagogi ir neapmierināti, jo faktiski nav izpildīts vienošanās punkts par algu pieauguma grafiku nākamajiem trim gadiem.

Pašlaik vairrākkārt atšķiras samaksa par vienu likmi pedagogiem , kas strādā lielajās skolā ar lauku skolotājiem. Turklāt jaunatnes sporta trenerei ierindoti vēl zemākā kategorijā. Sporta skolotāji norāda, ka nereti, kad citiem skolotājiem, vasarās ir atvaļinājums, viņi turpina savu darbu. Proti, viņi brauc uz nometnēm un citur, kur jātrenē jaunieši un bērni.

Tiesa, ar sportu bērni nodarbojas labprāt un bērnu skaits, kas grib sportot, nesamazinās. Taču ievērojami sarūk finansēšanas iespējas. Vairums pašvaldību ir uzlikušas saucamās vecāku maksas un tās arī palielina, jo nespēj nodrošināt naudu līdzfinansējumam. Otrdien pedagogu protests pie Saeimas būs brīdinājuma akcija, un pedagogi padomes sēdē izteikuši arī gatavību streikot.

Diāna Zaļupe stāsta par savu pieredzi, ko nozīmē strādāt par sporta skolotāju: „Sporta treneri, jaunatnes sporta treneri, ir vēl pat zemākā kategorijā par lauku skolu skolotājiem, jo mums nesamaksā pat šos 280 latus par likmi. Mums ir atļauts ar IZM rīkojumu maksāt 80% no stundu skaita, kas ir paredzēts programmā. Mēs jau sākām, ka jāvēršas kādā cilvēktiesību birojā. Tu vari nestrādāt šo piekto daļu no stundām, jo tas jau ir paredzēts programmā, un treneri to godprātīgi izdara." Zaļupe norāda, ka ir skolas, kuras nevar samaksāt pat 80% no stundu skaita, jo nav naudas. "Un, jo tālāk no Rīgas, jo šī situācija ir bēdīgāka. Aiziet strādāt citās sfērās, aizbrauc arī uz ārzemēm, jo jaunu treneri dabūt atpakaļ... Mums viņiem nav ko piedāvāt," saka sporta skolotāja.

"Es te bija parēķinājusi, tas uz rokas ir mazāk nekā pensijas, ko mēs indeksējam, 180 lati uz „rokas". Divas reizes mazāk nekā valsts vidējā alga. Man divas trešdaļas strādā otru darbu," viņa stāsta.

Zaļupe norāda, ka treneri nereti ir arī sporta skolotāji un vasarā, kad citi skolotāji atpūšas, viņi strādā, piemēram, bērnu nometnēs. „Es redzu savu skolotāju acīs pagurumu, nolemtību un neticību, ka kaut kas var mainīties uz labu," atzīst skolotāja.

Diāna Zaļupe arī ievērojusi, ka nereti uz sacensībām brauc nevis tas, kurš ir uzvarējis kādās mazāka mēroga sacensībās, bet gan tas, kura vecākiem ir nauda.

Līdzīgu viedokli pauž Māris un Maija Priedīši.

„Vīrieši sporta skolotāji arī meklē darbu citur un meklē darbu ārzemēs vai arī tepat, piemēram, celtniecībā. Nav jau noslēpums, ka mēs apvienojam savu darbu ar vienu vai pat diviem darbiem. Tas nozīmē, ka skolotājs nevis dara savu darbu, bet „haltūrē"," tiešs ir Priedītis.

„Skolotājam, ja minimālā 280 lati un vidējā, kā saka [premjers Valdis] Dombrovskis ir 560 lati mēnesī... bet tā jau ir strādājot vairāk par vienu slodzi," viņu papildina Maija Priedīte. „Mēs ņemam klāt visu laiku liekas stundas, lai varētu uzturēt savas ģimenes," saka Priedīte. Viņa saka, ka nepietiek laika aiziet uz teātri, nopirkt apģērbu, taču tam līdzekļu nepietiek.

Savukārt IZM Sporta un jaunatnes departamenta vadītāja Ulrika Auniņa - Naumova saka, ka situācija varētu mainīties līdz ar reformām, piemēram, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu.

Tomēr viņa atzīst, ka pašvaldību rocība Latvijā ir ļoti dažāda. Vienuviet tās saviem skolotājiem var maksāt pavisam citu algu, nekā citur kāda cita pašvaldība skolotājiem savā teritorijā par vienu un to pašu darbu. „Šeit rodas situācija, ka pedagogs, kurš strādā lauku nostūros (..) pedagogu atalgojums var atšķirties pat divas reizes," saka Auniņa – Naumova.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas