Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šogad kūlu kontrolēti nesvilinās

Kūlu varētu dedzināt kontrolēti, kamēr putni pļavās neligzdo un kukaiņi nerāpo, atzīst aptaujātie putnu un kukaiņu pētnieki. Tomēr norāda, ka neapsaimniekotās pļavas ir sociāla, nevis vides problēma.

Ieteikums noteikt kūlas dedzināšanas atļauto periodu izskanējis sanāksmes laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) pagājušajā nedēļā, informē VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere. Citās Eiropas valstīs šāda pieredze ir, tādēļ arī Latvijā ieteikts to ieviest laikā, kad uguns nodara vismazāko postījumu dabai un apkārtējai videi. “Katrā ziņā mēs nebūsim iniciatori šādas atļaujas došanai. Esam pēdējais posms, kas ierodas, kad deg un draud briesmas,” dienesta nostāju pauž I. Vetere.
Dienests apkopo informāciju, kāda ir citu valstu pieredze. Šogad noteikti nevarēs atklāti dedzināt, norāda I. Vetere.

Dabai nekaitē
“No putnu viedokļa, nav problēmu,” kontrolētu kūlas dedzināšanu komentē Papes ornitoloģisko pētījumu centra vadītājs Oskars Keišs.
Kamēr pļavu ligzdotāji nav atlidojuši, to varētu pieļaut. Baltkrievijā un Polijā šāda sistēma darbojas un dabai nekaitē. Dedzināšana ir paņēmies veiksmīgai pļavu un putnu biotopu atjaunošanai. Arī Latvijā šāda kūlas dedzināšana ir veikta. To, protams, nevar darīt aprīlī, skaidro O. Keišs. Turklāt veiksmīgie piemēri nenozīmē, ka ornitologi iesaka Latvijā nodedzināt visu pērno zāli. Ja zeme ir paredzēta lauksaimniecībai, tad tā ir atbilstoši jāapsaimnieko, nevis jādomā par dedzināšanu.
Kūlas svilināšana ir sociāla, nevis vides problēma, norāda Latvijas Entomoloģijas biedrības prezidents Voldemārs Spuņģis. Viņš veicis eksperimentu, lai uzzinātu, kā uz liesmām agrā pavasarī reaģē kukaiņi. “Protams daļa aiziet bojā. Bet pēc deguma atkal sapulcējas liels skaits kukaiņu. Nekaitē arī kukaiņiem, kas dzīvo augsnē. Vēlā dedzināšana ietekmē visu vidi,” pastāsta V. Spuņģis. Jo zeme ir sausāka, jo liesmas vairāk skādē. Sadeg mazie kukainīši, kas dzīvo augsnes augšējā slānī, “apēd” vecās augu saknes un pārvērš tās zemē. Jo zeme mitrāka, jo mazāks kaitējums dabai. Tātad vislabāk kūlu dedzināt agrā pavasarī, ja to vispār dara.

Jau dedzina
“Ir saimnieki un ir īpašnieki, kuru vienīgās rūpes ir robežstabiņa iespraušana,” secina I. Vetere. Viņa norāda, ka ir pašvaldības, kurās vispār nenotiek šādi ugunsgrēki, jo nav bīstamu vietu – zeme ir apstrādāta, un ceļmalas izpļautas.
Vairākos pagastos kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies tādēļ, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādes veic profilaktisko darbu un nepieciešamības gadījumā tos arī nodzēš.
Liepājas rajonā pērn melno statistiku veidoja Nīcas pagasts, kur dzēsti 12 kūlas ugunsgrēku. Grobiņas un Priekules pagastā katrā sešas reizes liesmas pļavās palīdzēja savaldīt ugunsdzēsēji.
Šogad pirmais kūlas uguns reģistrēts 18. janvārī Kuldīgas rajona Padures pagastā. Liepājas rajonā kūlas dedzināšanas “sezona” sākās 3. februārī, kad uguns piecu hektāru platībā plosījās Grobiņas pagastā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas