Sociālās aprūpes centru darbiniekiem Covid-19 testus plāno veikt reizi divās līdz četrās dienās

Sociālās aprūpes centru darbiniekiem Covid-19 eksprestestus plānots veikt ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotā informācija valdībai.

Ministru kabinets ceturtdien, 21.janvārī, lems par prasību sociālās aprūpes centru darbiniekiem veikt testēšanu ar Covid-19 antigēna noteikšanas testiem (Ag tests) ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās, vēsta LETA.

No valdībai iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka sākotnēji LM vēlējās, lai šie testi tiktu veikti katru reizi pirms darba sākuma. Tomēr Veselības ministrija paskaidrojusi, ka nazofaringeālās iztriepes ņemšana jeb testēšanas kociņa ievadīšanu deguna dobumā katru dienu traumēs deguna gļotādu, ietekmēs darbinieku fizisko labsajūtu un apmierinātību ar darba apstākļiem.

Vienlaikus par veselības nozari atbildīgā ministrija norādījusi, ka šo manipulāciju veic apmācīts veselības aprūpes personāls, kas ievēro īpašu piesardzību, jo nepareizi paņemtas iztriepes gadījumā tests būs viltus negatīvs, kā arī piesardzības pasākumu neievērošana pakļauj paraugu ņēmējus inficēšanās riskam.

Attiecīgi tā aicināja kolēģus LM izvērtēt testu veikšanas biežumu, ņemot vērā ilgstošas sociālās aprūpes iestāžu iespējas piesaistīt apmācītas ārstniecības personas, kā arī šīs manipulācijas ietekmi uz darbinieku labsajūtu un līdzdalību.

Darbinieku labsajūtas jautājumu izcēla arī Tieslietu ministrija, lūdzot skaidrot, vai šāda testa veikšana ir pieļaujama katru dienu bez ietekmes uz veselību. Tāpat ministrija lūdza vērtēt, kādas būs tiesiskās sekas, ja darbinieks atteiksies veikt šo testu.

Galu galā LM piedāvā valdībai lemt par eksperstestu veikšanu ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās. Tāpat LM atzinusi, ka tikai 36 no 215 sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajiem sociālās aprūpes centriem ir iekļauti arī Ārstniecības iestāžu reģistrā, līdz ar to var uzskatīt, ka tajos ir ārstniecības persona. Līdz ar to pārējos sociālās aprūpes centros būs nepieciešams piesaistīt citus pašvaldībā esošos laboratorijas speciālistus vai ģimenes ārstu medicīnas māsas.

Valsts, pašvaldību un privātajos sociālās aprūpes centros uz 31.decembri bija nodarbinātas 8056 personas, līdz ar to kopējais nepieciešamo testu skaits mēnesī, pieņemot, ka Ag tests tiek veikts ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās, ir vidēji 103 000 testu.

Darbinieku testēšanu plānots veikt visu janvāri, ja darbinieku vakcinācija pret Covid-19 noritēs Veselības ministrijas plānotajā laikā un apjomā. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams turpināt veikt eksprestestus līdz pilnīgai darbinieku vakcinācijas pabeigšanai, norāda ministrija.

Plānots, ka Ag testu iegādi organizēs Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nogādās tos institūcijās.

Paredzēts, ka viens tests vidēji izmaksās 5,08 eiro. Attiecīgi 103 000 testu iegāde nepieciešami papildu 523 240 eiro. LM gan norāda, ka izmaksas varētu būt lielākas, ka iepirkumā tiks piedāvāta augstāka cena.

Kā papildus akcentē LM, lai gan Covid-19 infekcijas diagnostikas zelta standarts joprojām ir vīrusa ribonukleīnskābes (RNS) noteikšana ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR), ko uzskata par visuzticamāko metodi, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs to iesaka aizstāt ar Ag testu, kas ir mazāk jutīgs Covid-19 infekcijas diagnostikā, tomēr šādi - bieži testējot - ir iespējams veiksmīgi identificēt saslimušos, novēršot klientu inficēšanos un nāvi.

Savukārt Veselības ministrija skaidro, ka Ag testi ir pietiekami jūtīgi personām ar Covid-19 simptomiem, proti, no pirmās simptomu parādīšanās dienas līdz piektajai dienai. Attiecīgi negatīva testa gadījumā persona bez slimības pazīmēm nevar gūt pietiekamu pārliecību, ka nav infekcioza. Tāpēc ir svarīgi turpināt centru darbinieku un klientu periodisku testēšanu, izmantojot laboratorisko izmeklēšanu ar PĶR metodi.

Savukārt pozitīva Ag testa gadījumā ir jāveic inficētās personas laboratoriskā izmeklēšana, izmantojot PĶR metodi, iespējami inficētajai personai ir jāuzsāk izolācija un pretepidēmijas pasākumi, nosakot kontaktpersonas. Tos var pārtraukt, ja laboratoriskā izmeklēšana ar PĶR metodi neapstiprinās inficēšanos, norāda Veselības ministrija.

Vienlaikus tā piebilst, ka personām, kuras ir pārslimojušas Covid-19 trīs mēnešus pēc saslimšanas praktiski nav iespējas atkārtoti inficēties, tādēļ šīm personām nav nepieciešamības veikt Covid-19 diagnostiku šajā laika periodā.

Visus šos apsvērumus LM ir ņēmusi vērā un par šādu kārtību lūdz ceturtdien lemt valdībā.

Kā ziņots, otrdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka atbildīgajām ministrijām līdz darba nedēļas beigām jābūt skaidram rīcības plānam Covid-19 būtiskai ierobežošanai sociālās aprūpes centros.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Kariņš otrdien izdevis rezolūciju, ar kuru uzdevis LM, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām līdz darba nedēļas beigām iesniegt koordinētas rīcības plānu tūlītējiem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) trešdien izplatījusi paziņojumu, norādot, ja tuvāko divu nedēļu laika netiks novēroti jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, tā apsvērs iespēju lūgt premjeru vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.

Šomēnes Covid-19 gadījumi konstatēti kopumā 80 sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Valdība iepriekš jau atbalstījusi eksprestestu veikšanu sociālās aprūpes iestādēs.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas