Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeimas komisija sliecas atbalstīt ģimenes valsts pabalsta saglabāšanu līdzšinējā apmērā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien, 18. janvārī, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem variantiem ģimenes valsts pabalsta reformai, sliecās par labu līdzšinējā universālā pabalsta saglabāšanai, aģentūru BNS informēja Saeimā. Daugavpils novadā savākti 6000 parakstus pret pabalsta reformēšanu.

"Vairums komisijas deputātu patlaban neredz iespēju un arī jēgu atteikties no vienīgā universālā pabalsta ģimenēm, īpaši krīzes situācijā, kad ļoti daudziem arī šie astoņi lati ir liela nauda," pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Viņa sacīja, ka deputāti diskusiju plašā ekspertu lokā par šā pabalsta nākotni turpinās 8.februārī. Lai kāds nebūtu Ministru kabineta lēmums, galavārdu par šo jautājumu teiks parlaments, piebilda komisijas priekšsēdētāja.

Kā viena no alternatīvām minēta arī iespēja saglabāt līdzšinējo sistēmu, kad par katru bērnu mēnesī pabalsts ir astoņi lati.

Ekspertu un deputātu vidū dominē viedoklis, ka noteikti nebūtu atbalstāma ideja pabalsta saņēmēju loku sašaurināt līdz trūcīgām ģimenēm, jo tas būtu nepareizs signāls, un, iespējams, vairotu to cilvēku skaitu, kas izvēlas pārtikt no pabalstiem, atzina Barča. Taču arī citi piedāvātie reformas varianti patlaban negūst komisijas atbalstu.

Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) vērsa uzmanību, ka, atsakoties no universāla pabalsta ģimenēm ar bērniem, Latvija pārkāpj Eiropas Sociālo hartu, un interesējās, vai Latvijai šādā gadījumā būs jāmaksā soda nauda. Labklājības ministrijas pārstāvji paskaidroja, ka finansiālas soda sankcijas valstij nedraud, tomēr tas ir jautājums par valsts reputāciju.

Deputāte Rita Strode (PLL) pauda viedokli, ka pabalsta likvidēšana vēl vairāk veicinās lauku jauniešu emigrāciju, uzsverot, ka "nebūs jēgas no konsolidācijas, jo Latvijā nebūs darbspējīgu cilvēku". Viņa nodeva Labklājības ministrijas pārstāvjiem 6000 Daugavpils novada iedzīvotāju parakstus, kas iestājas pret pabalsta reformēšanu.

Savukārt deputāte Liene Liepiņa ("Vienotība") minēja, ka viņa nav pabalstu sistēmas atbalstītāja, un šaubījās, vai ģimenēs, kas var sevi apgādāt, šāds pabalsts būtu nepieciešams. Deputāte aicināja vairāk strādāt pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, paredzot būtiskākus nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem.

Komisijas sekretārs Andris Bērziņš (ZZS) atgādināja, ka šis pabalsts vienreiz jau ir samazināts, un sacīja, ka par tā pabalsta reformu varētu runāt normālā situācijā, nevis krīzes laikā, kad, tieši pretēji, būtu jāpalielina atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Savukārt deputāte un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele ("Vienotība") teica, ka, neskatoties uz šī pabalsta universālo būtību, tas tomēr tiek uztverts kā sociāls atbalsts ģimenēm, tādēļ noteikti būtu turpināma smagā diskusija par to, vai tomēr nav nepieciešama mērķētāka pieeja šī pabalsta piešķiršanai.

Komisijas sēdē arī vairākkārt uzsvērts, ka šis pabalsts netiek piešķirts automātiski, bet gan tam ir jāpiesakās. Jebkura ģimene no pabalsta var atteikties. Pēc Labklājības ministrijas informācijas, pirmskrīzes laikā šo pabalstu saņēma 80% no tiem, kam tas pienācās, bet patlaban saņēmēju skaits pieaudzis līdz 92%.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas