Saeimas komisija konceptuāli atbalsta ieceri par pašvaldību referendumiem

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas ļaus iedzīvotājiem par daļu no vietējiem jautājumiem organizēt pašvaldību referendumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) deputātiem skaidroja, ka šāds instruments nav iecerēts, lai katru otro dienu pašvaldībās būtu referendumi par kādu jautājumu. Iespējai rīkot pašvaldību referendumus ir liela nozīme varas un iedzīvotāju attiecību uzlabošanā, uzsvēra politiķis.

Ministrs gan norādīja, ka valdībā atbalstītais likumprojekts paredz vienādu slieksni referendumiem visās pašvaldībās, savukārt VARAM ierosinājums paredzēja diferencētu slieksni. Sprūdžs pauda cerību, ka Saeimā šo jautājumu izdosies atrisināt un vienoties par diferencētu pieeju, lai šī iecere "nepaliktu tikai uz papīra".

Valdībā atbalstītais likumprojekts paredz, ka referendumu rīkošanu visās pašvaldībās ierosināt varēs pie viena procentu sliekšņa – 15 procentiem no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Bet par domes atlaišanu būs nepieciešami ne mazāk kā 30 procenti balsstiesīgo vēlētāju balsu. Savukārt VARAM sākotnējais variants paredzēja, ka pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu līdz 10 000 referenduma rīkošanu var ierosināt ne mazāk kā 15 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, pašvaldībās ar vēlētāju skaitu no 10 001 līdz 50 000 – ne mazāk kā 10 procenti, bet pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu virs 50 001 – ne mazāk kā septiņi procenti.

Kā ziņots, Saeimas deputāti 7. februārī nodeva izskatīšanai komisijās Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu.

Likumprojekts papildināts ar mehānismiem, lai nebūtu iespēju nobalsot par jautājumiem, kurus pašvaldības nevar realizēt.

Pašvaldības domei 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par referenduma ierosināšanu būs jāizvērtē pašvaldības iespējas nodrošināt materiālos un finanšu resursus gadījumā, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts.

Pēc tam domei būs jālemj par referenduma ierosināšanu vai noraidīšanu, ja pašvaldībai nebūs iespēju nodrošināt nepieciešamos materiālus un finanšu resursus gadījumā, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu varēs ierosināt trīs mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas.

Pašvaldības referendumu par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, varēs ierosināt mēneša laikā pēc domes lēmuma par attiecīgās publiskās apspriešanas rezultātu pieņemšanas.

Savukārt referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt arī pati dome.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par citiem jautājumiem varēs ierosināt dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas