Saeima vērtēs ieceri par pašvaldību apvienošanās veicināšanu, neparedzot 100 000 latu kompensāciju

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas iecerēti, lai vecinātu pašvaldību apvienošanos, tomēr vairs neparedz 100 000 latu kompensāciju pašvaldībām par šādu soli.

Likumprojektā vairs nav iekļauta norma par 100 000 latu kompensāciju apvienošanās izdevumiem, jo tas rada ietekmi uz kārtējo valsts budžetu, un Finanšu ministrija šādu VARAM ieceri neatbalstīja. Taču ministrs uzsvēra, ka VARAM centīsies kompensēt pašvaldībām apvienošanās izdevumus. Sprūdža preses sekretāre Maija Pētermane aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka, skatot šo likumprojektu Saeimā, VARAM joprojām uzstās uz to, ka nepieciešams paredzēt līdzekļus pašvaldībām, kuras apvienosies.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) žurnālistiem iepriekš atzina, ka, lai arī patlaban apvienošanās jautājums pašvaldībām, iespējams, nav aktuāls, tas tāds kļūs pēc dažiem gadiem. Pašvaldības par apvienošanos sāks domāt gan tāpēc, lai izdzīvotu, gan arī tāpēc, lai spētu nodrošināt savu attīstību. "Mēs šodien risinām to, kas būs aktuāli pēc 5-7 gadiem," uzsvēra ministrs, norādot, ka būs pašvaldības, kam apvienošanās būs vitāli nepieciešama.

Turklāt jau patlaban mazo pašvaldību kapacitāte uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus strauji krītas, un pēc dažiem gadiem tas var sasniegt kritisko robežu. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka joprojām ministrija nerunā par kādu pašvaldību piespiedu apvienošanu, bet gan rada piemērotus apstākļus, lai tās labprātīgi apvienotos, un tām pašām ir jāvērtē šāda iespēja.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka valdībai līdz šā gada 31.decembrim būs jānosaka administratīvo teritoriju grupas, kuru robežās vietējās pašvaldības var apvienoties. Šādu pašvaldību teritoriju grupu noteikšana ir nepieciešama, lai pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās nenotiktu haotiski un veicinātu efektīvu pašvaldību sistēmas izveidi visā valstī, uzsver VARAM. Šo noteikumu projektu izstrādātu VARAM.

Likuma izmaiņās arī paredzēts pienākums lemt par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežām, ja robežu grozīšanas rezultātā pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība vēlētos saglabāt savu statusu vai novada teritoriālā iedalījuma vienība netiktu iekļauta republikas pilsētā vai pievienota citam novadam. Šādu lēmumu valdība pieņemtu, izvērtējot pašvaldību iedzīvotāju intereses un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

Patlaban noteikts, ka par robežu grozīšanu lemj Saeima, un tas, VARAM vērtējumā, rada pretrunu, jo administratīvās teritorijas robežu grozīšana ir jauna robežu apraksta apstiprināšana. Likuma grozījumi šo pretrunu novērsīšot, jo administratīvo teritoriju robežas groza Ministru kabinets, bet Saeima lemj par administratīvo teritoriju apvienošanu, kā arī par novadu teritoriālā dalījuma vienību iekļaušanu citā novadā vai republikas pilsētā.

Likuma grozījumos ir iekļauts regulējums, kas ļaus pašvaldībām apvienoties uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām vai arī vēlēšanu starplaikā. Ja pašvaldības apvienotos vēlēšanu starplaikā, tad apvienotās pašvaldības domi līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām veidotu visi apvienoto administratīvo teritoriju deputāti.

Jau ziņots, ka VARAM piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, piedāvājot par apvienošanos katrai jaunajai teritoriālajai vienībai arī 100 000 latu, kas būtu kā kompensācija par tiem izdevumiem, kas radušies apvienošanās laikā.

Ministrija ir izveidojusi arī savu redzējumu par to, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē - pašreizējo 119 pašvaldību vietā būtu vairs tikai 30. Ir teritoriālās vienības, kur, lai izveidotu vienu pašvaldību, būtu jāapvienojas vairākiem pašreizējiem novadiem, piemēram, sešiem, bet ir teritorijas, kur šo pašvaldību skaits ir mazāks, piemēram, VARAM paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam vai Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam.

Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.

Vienlaikus ministrija arī skaidro, ka reģionālās pašvaldības Latvijā patlaban nav lietderīgi veidot, jo tik nelielā valstī ar tās pašreizējām budžeta iespējām tas varētu izrādīties valstij finansiāli neizdevīgi. Tāpēc likumprojektā nav ietverta norma par apriņķu jeb reģionu administratīvajām teritorijām. Jau esošajā likuma redakcijā šāda norma vēsturiski ir, bet apriņķu administratīvās teritorijas un apriņķu pašvaldības nav izveidotas.


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas