Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeima ratificē Lisabonas līgumu

Saeima šodien otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu".

Lai Lisabonas līgums stātos spēkā, to nepieciešams ratificēt visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajām procedūrām. Plānots, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Latvijā Lisabonas līgums jāratificē Saeimai. Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) iepriekš tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu pauda pārliecību, ka Latvijas parlaments Lisabonas līgumu ratificēs šā gada pirmajā pusē.

Lisabonas līgums groza divus pašreiz spēkā esošus ES pamatlīgumus - līgumu par ES un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Grozījumi tiek veikti saskaņā ar 2004.gada starpvaldību konferences rezultātu un 2007.gada jūnija Eiropadomē apstiprināto mandātu.

Lisabonas līgums paredz, ka Līguma par ES nosaukums paliek nemainīgs, bet Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosaukums tiek nomainīts uz Līgumu par ES darbību.

Lisabonas līgumā, salīdzinot ar pašreizējiem ES pamatlīgumu noteikumiem, atsakās no trīs pīlāru struktūras un ES tiek piešķirts vienotas juridiskas personas statuss, līgums skaidri definē ES pamatvērtības, mērķus un kompetences. Lisabonas līgums noteic, ka ES īsteno tikai tās kompetences, kuras tai piešķirtas ar Lisabonas līgumu, un noteic, ka Lisabonas līgumu var pārskatīt, lai paplašinātu vai sašaurinātu ES kompetences.

Ar līguma palīdzību nacionālajiem parlamentiem tiek dota iespēja noraidīt likumdošanas priekšlikumu un kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu. Līgums nodrošina pilsoņiem iniciatīvas iespējas, kas ļauj vismaz vienam miljonam ES pilsoņu, kas pārstāv nozīmīgu daļu no ES dalībvalstīm, pieprasīt Eiropas Komisijai uzsākt ierosināto iniciatīvu konkrētajā jomā.

Lisabonas līgums nodrošina juridiski saistošu Pamattiesību hartu un iespēju ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tāpat līgums paredz, ka standarta likumdošanas procedūra ir koplēmuma procedūra, tādējādi Eiropas Parlaments tiek iesaistīts lielākajā daļā likumdošanas aktu sagatavošanas procesā.

Ar jauno līgumu tiek nodrošināta nozīmīgāka paritāte starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi ES budžeta apstiprināšanā. Tāpat tiek noteikts, ka ES Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. No 2017.gada pilnā apjomā stāsies spēkā jaunā kvalitatīvā balsu vairākuma sistēma, kurā katrai dalībvalstij būs viena balss. Lēmums tiks pieņemts, ja par to balsos vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES pilsoņu kopskaita.

Līgums izveido pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu, kuru ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz 2,5 gadiem. Vienu personu var ievēlēt ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas.

Līgums izveido "grupas prezidentūru", ko veido trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu. Tās kopīgi izstrādā ES dienaskārtību un, savstarpēji sadarbojoties, vada ES Padomes darbu. Lisabonas līgums nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu - 750 deputāti un priekšsēdētājs. Dalībvalstu pārstāvība nedrīkst būt mazāka par sešām un lielāka par 96 deputātu vietām.

Līgums noteic, ka Eiropas Komisijas sastāvs no 2014.gada ir divas trešdaļas no dalībvalstu skaita, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu. Tāpat jaunais līgums izveido augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amatu. Augstais pārstāvis vadīs ES Ārlietu padomi un vienlaicīgi būs Eiropas Komisijas loceklis un tās priekšsēdētāja vietnieks. Viņu ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piekrišanas.

Ar līgumu tiek noteikta ES Ārējās darbības dienesta izveide. Dienestu veidos pārstāvji no ES institūcijām un dalībvalstīm, kas palīdzēs augstajam pārstāvim īstenot ES ārpolitiku. Tāpat līgums paredz, ka aizsardzības jomā var tikt veidota strukturēta sadarbība, lai uzlabotu kopīgo drošību, un ievieš solidaritātes klauzulu aizsardzības jomā.

Lisabonas līgums paredz, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpā pamata lēmumu pieņemšanas procedūra būs koplēmums. Vienlaicīgi tiek noteikts, ka dalībvalstis var vērsties ar problēmjautājumu ES Padomē, ja tiek skartas to vitālas intereses attiecīgajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā.

Lisabonas līgums nodrošina juridisko pamatu vienotas Eiropas enerģētikas politikas veidošanai, ietverot dalībvalstu solidaritātes principu, paplašina Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju, aptverot lielāko daļu ES darbības jomu, izņemot ārpolitiku un drošības politiku.

Ar līgumu tiek nodrošināta vienkāršota procedūra pārejai no vienbalsības ES Padomē uz kvalificēto balsu vairākumu vai no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto, tiek nodrošināta vienkāršotāka ES pamatlīgumu grozīšanas procedūra un paredzēta iespēja dalībvalstīm izstāties no ES.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka sabiedrības informēšanai par Lisabonas līgumu sagatavota publikācija ES informācijas aģentūras izdevumam par Līgumu par Konstitūciju Eiropai 2007.gada augustā, sagatavotas faktu lapas ES informācijas aģentūrai par Lisabonas līgumu un procesu no Līguma par Konstitūciju Eiropai līdz Lisabonas līgumam.

Tāpat notikusi ekspertu dalība publiskajās diskusijās par Lisabonas līgumu, sniegti priekšlasījumi par Lisabonas līgumu dažādām sabiedrības grupām, piemēram, skolotājiem, bibliotekāriem, skolēniem, un notikusi regulāra aktuālās informācijas publicēšana par Lisabonas līgumu un tā izstrādi ĀM interneta mājaslapā.

Kā norāda ĀM, iebildumi no sabiedrības puses netika saņemti. Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Kā ziņots, Lisabonas līgums tika parakstīts 2007.gada 13.decembrī Lisabonā. 2007.gada 17.decembrī Lisabonas līgumu pirmā no ES dalībvalstīm ratificēja Ungārija. 2008.gada 29.janvārī Lisabonas līgumu ratificēja Slovēnija un Malta.

Par Lisabonas līguma ratificēšanu balsoja 70 deputāti, pret bija trīs, bet atturējās viens deputāts.

Pret Lisabonas līguma ratificēšanu balsoja Visvaldis Lācis, Inguna Rībena (JL) un Jānis Šmits (LPP/LC), savukārt atturējās Gunārs Laicāns.

Balsojumā nepiedalījās 13 deputāti, to vidū visi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti, trīs "Saskaņas centra" deputāti, kā arī partijas "Jaunais laiks" deputāte Linda Mūrniece, Ausma Ziedone Kantāne, kā arī Jānis Reirs.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas