Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rudens – laiks arī stādīšanai

Rudens ir ne tikai ražas laiks, bet piemērots brīdis arī stādīšanai. Saule vairs nav tik karsējoša, augsne ir mitra, stādi lētāki nekā pavasarī – šādus argumentus par labu rudens stādīšanai min eksperti.

Modē nāk kolonnābeles
Augu atrašanās augsnē arī rudens laikā uzlabos tās kvalitāti, sekmējot ilggadīgu augu augšanu, stāsta eks­perts Kristaps Brizga. Augi daudz labāk augot augsnē, kurā bijuši jau priekšteči. Vispirms kārtīgi jāpārdomā vieta, kur ko stādīt, bet pēc tam jānodrošina viss nepieciešamais un ziemā jāsargā no grauzējiem.
“Rudenī vēlams stādīt ogu krūmus, jo pavasarī tie agri mostas. Tad tie ir jau apsakņojušies un var plaucēt lapas,” iesaka SIA “Pūres dārzi” pārstāve Vizma Kazāka. Ja augsne nav smaga, tad rudenī var stādīt arī augļu kociņus. Rudenī gan vajadzētu izvairīties no kauleņkoku stādīšanas, jo tie ir jutīgāki pret aukstumu. Ja tos tomēr liek zemē, tad var siltināt saknes un potvietu ar kūdru vai skujām. Pavasarī ar to stādīšanu gan nedrīkst kavēties, īpaši māla augsnē, jo tā ātri sakalst.
Vasaras avenes rudenī var droši stādīt, bet rudens avenes gan labāk pavasarī, jo tās liek zemē līdz ar sakņu kakliņu, kas aukstumā var apsalt.
“Modes augs” pašlaik esot kolonnābelītes, kam īsāki zari un kas neprasa daudz vietas, izaug divu metru augumā. Tās var stādīt 80 centimetru attālumā vienu no otras, un ābeles, sadodoties “rokās”, veido interesantu dzīvžogu.

Dzērvenes virs mellenēm

V. Kazāka stāsta, ka pati smilšainā zemē stāda tikai rudenī, jo pavasarī stādiem būtu nepieciešams ļoti daudz ūdens. Ja stādam pavasarī jādzen saknes un jāplaucē lapas, tad tam var pietrūkt spēka.
Pirms mēslošanas dārza saimniekam jāpadomā, vai tā neradīs risku. Ja dārzā dzīvo kurmji, tad nedrīkst piebarot ar kūtsmēsliem, jo tajos daudz slieku. Kurmis, dodoties pēc šā kāruma, izcilā stāda saknes, bet ūdensžurkas tās var apgrauzt. Lietojot minerālmēslus, jūrasmēslus vai kompostu, tos nevajag bērt vienus, bet sajauktus ar zemi, lai neapdedzinātu saknes.
Melleņu stādi jāapsedz, jo tie ļoti garšojot stirnām un zaķiem. Mellenes var stādīt kopā ar dzērvenēm, veidojot nelielu “purvu”. Abas ogas grib skābu augsni. Augumā lielākās dzērvenes nosedz kūdraino augsni zem mellenēm, un tā tik ātri neizžūst.
Kailsalā jaunos stādījumus der piesegt ar kūdru, zāģu skaidām, bet pavasarī tās jāatrauš, lai saknes neizsūt. Nekādā gadījumā nelikt salmus vai sienu, jo tajos peles meklēs zāļu sēklas un var iecirst zobus arī stumbrā.

Uzziedēs zālienā
Pašlaik var stādīt pavasara puķu sīpolus. Ja rudens ir silts, tad to vēlams darīt pat vēlāk, jo siltā laikā sīpoli var sākt dzīt asnus, kas apdraudēs to izdzīvošanu ziemā. Tos ieteicams stādīt dziļumā, kas trīs reizes pārsniedz paša sīpola izmēru. Tomēr nav jāuztraucas, ja neizdodas šo nosacījumu ievērot, jo tie spēj pielāgoties un atkarībā no augsnes tipa ieaugt vispiemērotākajā dziļumā. Tulpju, hiacinšu un zilsniedzīšu sīpolus stāda saulainā vietā, bet narcišu, rūtaino fritilāriju, krokusu un sniegpulkstenīšu sīpolus var likt zemē arī ēnainajā dārza daļā.
Puķu sīpolus iespējams stādīt arī zālienā – vislabāk tur iederēsies sniegpulkstenītes un krokusi. Rudenī vēlamajās vietās ar nelielu lāpstiņu iešķeļ velēnu, ieliek sīpoliņu, un pavasara pirmajā zaļumā var gaidīt krāsainus akcentus.

Uzlabo arī mauriņu
Savukārt vietās, kurās vairs nevēlas neko audzēt, var ierīkot mauriņu. Tur ieteicams pievērst uzmanību augsnes īpatnībām, lai zinātu, kā veicināt zāliena augšanu. Augsni var uzlabot, to uzrokot aptuveni lāpstas asmens garumā. Mālainu augsni iespējams uzlabot, izkaisot rupjas smiltis, kūdru vai kompostu. Smilšainai augsnei savukārt ir nepieciešamas barojošas vielas – šajā gadījumā noderēs māls. Dārzniekiem, kuriem paveicies ar barības vielām bagātu augsni, galvenais uzdevums ir atbrīvoties no nezālēm.

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas