Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Radarus uzstādīs vietās, kur mainās braukšanas ātrums

Fotoradari tiks uzstādīti vietās, kur mainās braukšanas ātrums, piemēram, mainoties apdzīvotai vietai uz neapdzīvotu un otrādi, preses konferencē, kas veltīta stacionāro fotoradaru konkursa norisei norādīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Jaunie fotoradari tiks uzstādīti apdzīvoto vietu tuvumā, kā arī pie skolām, gājēju pārejām, pie vietām, kur mainās braukšanas ātrums, jo pirms apdzīvotām tas tomēr ir jāsamazina, norādīja E. Zivtiņš.

Viņš atzīmēja, ka radaru uzdevums nebūs tikai fiksēt ātruma ierobežojuma pārkāpumus, bet arī "ķert" tos, kam nav tehniskās apskates vai apdrošināšanas. Jānorāda gan, ka plānots, ka pirms pārvietojamajiem radariem brīdinājuma zīmes uzstādītas netiks. Rīgā, piemēram, radarus plānots uzstādīt uz Salu tilta, Krasta ielā u.c.

Tāpat  zināms, ka radari noteikti tikšot uzstādīti vietās, kur līdz šim notikuši smagi ceļa satiksmes negadījumi. Kopumā plānots uzstādīt 160 stacionāros radarus, no kuriem 100 būs pilni un 30 būs arī pārvietojami. Pirms pārvietojamajiem brīdinājumu zīmes par radaru esamību netiks uzstādītas.

Radari darbošoties arī nevis kā makšķere, bet gan kā tīkls, jo spēs pārkāpumus fiksēt vairākās joslās nevis tikai vienā.

Preses konferencē Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone atzīmēja, ka valstij ieņēmumi no fotoradaru darbības neesot plānoti un vislabāk būtu, ja ieņēmumu vispār nebūtu. Savukārt E.Zivtiņš no pieredzes norādīja, ka no četriem radariem, kas darbojušies aptuveni 3 tūkst. stundas, kopumā noformēti aptuveni 9,4 tūkst. protokolu un vidējā soda summa ir 36,6 Ls. Viņš arī piezīmēja, ka 446 pārkāpumus izdarījuši motociklisti.

Pasākumā arī norādīts, ka no fiksētā ātruma tiks norēķināti 3% un iznākums būs reālais ātrums, kas tiks vērtēts. Datus apstrādās divi cilvēki, un tas aizņemšot aptuveni 5 minūtes, bet protokoli pārkāpējiem tiks izsūtīti trīs dienu laikā pēc to apstrādes. Iespēja protokols netiks izsūtīts neesot.

Jāatgādina, ka konkursa uzvarētājs ir personu apvienība, kurā ietilpst AS Vitronic Baltica, VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH un SIA Komerccentrs DATI grupa.

Iepriekš I.Pētersone atzina, ka fotoradaru projekta īstenošana iezīmē jaunu posmu ceļu satiksmes drošības un ceļu satiksmes nelaimes gadījumu prevencijas jomā. "Turpmāk Latvijā autobraucēju kultūru uzraudzīs ātruma fiksēšanas lāzeriekārtas, kas ļaus daudz precīzāk un efektīvāk kontrolēt braukšanas ātrumu uz ceļiem melnajos punktos, sasniedzot mūsu galveno mērķi - samazināt satiksmes negadījumu skaitu," norāda I.Pētersone.

Kā rāda statistika, Latvijā aptuveni 30% līdz 40% smago ceļu satiksmes negadījumu notiek tieši ātruma pārsniegšanas dēļ.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas