Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pūce: Apspriežot atsevišķas teritoriālās izmaiņas, iespējams, novadu skaits varētu būt vēl lielāks

Apspriežot likumprojektu par Administratīvi teritoriālo reformu, iespējams, novadu skaits varētu būt vēl lielāks, šorīt intervijā LTV raidījumam "900 sekundes" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), vēsta LETA.

Pūce sacīja, ka diskusijās ar pašvaldībām jau tagad ir skaidrs, ka salīdzinājumā ar valdības nodoto redakciju, izmaiņas likumprojektā būs. "Iespējams, ka pēc nesen notikušajām pārrunām varētu tapt vēl kāds jauns novads," piebilda ministrs.

Uz jautājumu, cik jauni novadi varētu veidoties un kādos Latvijas reģionos, ministrs bija kodolīgs un atbildēja, ka pagaidām nevēlas konkretizēt, jo ministrijai visi Latvijas novadi ir līdzvērtīgi svarīgi.

Kā ziņots, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 17.janvārī sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem. Kopumā komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335 priekšlikumi, no kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse - par vietvaru teritoriju robežām.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātais likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus - Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas