Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Prognozē piena vidējās iepirkuma cenas samazināšanos par 25%-26%

Saistībā ar Krievijas embargo un piena pārprodukciju Eiropas Savienībā turpinās piena iepirkuma cenu kritums, kas atsaucas arī uz Latviju, kur augustā, salīdzinot ar jūliju, piena iepirkuma cena samazinājusies par 7%, bet septembrī samazinājums gaidāms 25%-26% apmērā.

To trešdien biedrības "Siera klubs" rīkotajā diskusijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore un ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

"Embargo nozarei ir nopietns pārbaudījums un visspēcīgāk parādās kā iepirkuma cenas kritums. Latvijā augustā samazinājums bija 7%, jo embargo tikko stājās spēkā, taču, ņemot vērā Lauksaimniecības datu centra prognozes, septembrī cenas samazinājums pret jūliju būs daudz straujāks, sasniedzot 25%-26%, kas ir apmēram 24,21 eiro par 100 kilogramiem piena," sacīja Krieviņa.

Viņa arī akcentēja, ka šis ir vidējais rādītājs, līdz ar to būs saimniecības, kur kritums būs mazāks vai arī lielāks.

"Eiropā arī vērojams cenu samazinājums, turklāt visās valstīs piena iepirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir palielinājies, kas liek domāt, ka ražotāji gatavojas kvotu atcelšanas brīdim un veido uzkrājumus. Ja raugāmies, kā Krievijas embargo ietekmējis piena produktu cenas, lielākais kritums bijis vājpiena pulverim - 170 eiro par 100 kilogramiem otrajā pusgadā salīdzinājumā ar 208 eiro attiecīgajā laika posmā pērn. Latvijā šis cenas samazinājums ir 24%, kas jātulko kā embargo ietekme," sacīja Krieviņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Latvija 2013.gadā piena produkciju uz Krieviju eksportēja 27 miljonu eiro apmērā, no kā 15 miljoni eiro veidoja siera produktu vērtība.

"No kopējā Latvijas piena produkcijas eksporta - sviesta, piena pulvera, krējuma - tie ir tikai apmēram 11%. Tas nozīmē, ka uzņēmumi tomēr nebija likuši visus akcentus tikai uz Krievijas tirgu," norādīja ZM eksperte.

Vienlaikus viņa atzina, ka embargo noteikšana devusi arī zināmu labvēlīgu ietekmi, jo "tas licis sarosīties, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas rosināja ļoti veiksmīgu vietējo produktu reklāmas kampaņu".

Kā ziņots, zemnieku organizācijas jau septembra sākumā norādīja, ka saistībā ar krītošajām piena iepirkuma cenām piena pārprodukciju un neskaidro situāciju pēc gaidāmās kvotu atcelšanas piensaimniecības nozarei jāpiešķir "force majeure" statuss, kas ļautu saņemt papildu atbalstu krīzē nonākušajām saimniecībām.

Zemnieki norādīja, ka krīze piensaimniecībā ir jārisina nekavējoties, lai nesagaidītu 1000 strādnieku atlaišanu un saimniecību bankrotus. Tagad vēl situācija saimniecībās neesot sasniegusi maksimālo lejupslīdi, par septembri maksājumi vēl sekos, līdz ar to reālo situāciju piena saimniecības izjutīšot pēc neilga laika.

Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir piešķirts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts segs līdz 70% jeb līdz 46 eiro par izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.

Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu - liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas