Prezidents iesniedz Saeimā likumprojektu par divvalodību; norāda uz grozījumu pretrunu ar Satversmes būtību

Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien iesniedzis Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un vienlaikus pavadvēstulē uzsver, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu.

Prezidents vēstulē norādījis, ka konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama, aģentūru BNS informēja prezidenta Preses dienestā.

"Krievu valodas noteikšana par otru valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu, Latvijas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām," prezidents uzsvēris vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Bērziņš arī lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus apliecinājis savu gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina, norādīja Preses dienestā.

Satversmes 78.pants nedod Valsts prezidentam izvēli ‒ nodot vai nenodot Saeimas lemšanai vēlētāju ierosinātu likumprojektu. "Izpildot šajā pantā noteikto pienākumu, nododu likumprojektu Saeimas lemšanai, tomēr uzskatu, ka konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama," atzinis prezidents.

Jau vēstīts, ka parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

Saeima par likumprojektu varētu balsot jau rudens sesijas pēdējā plenārsēdē 22.decembrī, iepriekš aģentūrai BNS pieļāva Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība").

Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas