Politiķi norāda uz nepieciešamajām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā

Ir nepieciešams mainīt un pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, uzskata dažādu politisko spēku pārstāvji.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) ir izstrādāta koncepcija par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas uzlabošanu, kas paredz piecus dažādus variantus. Pēc saskaņošanas ar iesaistītajām pusēm un viena varianta izvēles Saeimai jāpieņem jauns likums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kam jāstājas spēkā no 2015.gada.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka pašvaldību izlīdzināšanas sistēma ir pilnībā jāmaina. Jebkurā gadījumā būs nepieciešams lielāks valsts finansējuma apjoms pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, piebilst nacionālās apvienības pārstāvji.

Partija "Vienotība" uzsver, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma jāmaina tā, lai pašvaldībām dotu daudz lielāku motivāciju no finanšu izlīdzināšanas sistēmas "izrotēt", pašām veicinot uzņēmējdarbības attīstību novadā un atbalstot uzņēmējus. Pašreizējā sistēma rada sava veida atkarību pašvaldību vidū, jo nedod motivāciju savu finansiālo stāvokli uzlabot, norāda "Vienotība".

Arī politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) pauž viedokli, ka šai sistēmai ir nepieciešamas būtiskas reformas. "Pašlaik pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma darbojas pēc principa - turīgākajām pašvaldībām tiek atņemta ievērojama viņu ieņēmumu daļa, kas tiek novirzīta trūcīgākajām pašvaldībām," norāda partijas pārstāvji, piebilstot, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam jābūt valsts regulējuma instrumentam. Atbilstoši tam šī fonda finansējums ir jānodrošina no valsts budžeta, nevis no pašvaldībām "donoriem", norāda SC.

Reformu partija (RP) skaidro, ka pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir samērā komplicēta, bet tai vajadzētu vairāk balstīties uz objektīviem kritērijiem, kas parāda atšķirības starp pašvaldībām, bet nav tieši saistītas ar to darbību. Savukārt politiskajam procesam būtu jānotiek plašākā kontekstā, sarunās par publisko līdzekļu un kompetenču sadali starp pašvaldībām un valsts pārvaldi.

Pašreiz VARAM piedāvājums sistēmas izmaiņām paredz atteikšanos no šī fonda, atteikšanos no atšķirīgas pieejas republikas pilsētām un novadiem, kā arī finanšu nepieciešamības aprēķiniem, kopējo pašvaldībām pieejamo finanšu apmēru noteikt vidējā termiņa budžeta ietvarā, kā pašvaldību kopējā ieņēmumu un izdevumu daļu no valsts kopbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī izlīdzināt pašvaldību IIN - 50% pēc iemaksām pēc deklarētās dzīves vietas un 50% pēc tādiem kritērijiem kā demogrāfija un teritorijas platība, norāda RP.

Latvijas Zaļā partija norāda, ka esošā pašvaldību finanšu sistēmas izlīdzināšanas sistēma nemotivē pašas pašvaldības palielināt nodokļu ieņēmumus, kas ir būtiskākais šīs pašvaldību finansēšanas sistēmas trūkums. Vienlaikus sistēmas darboties spēju pazemina arī nesamērīgi mazais valsts budžeta dotācijas apjoms pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Uzlabojot šīs sistēmas darbību, pašvaldību finansiālās nepieciešamības līmeņa noteikšanai aprēķiniem ir jāizmanto ne tikai demogrāfiskie kritēriji, bet arī ekonomiskie un ģeogrāfiskie rādītāji, kā arī jāsakārto pašvaldību finanšu sistēmas līdzekļu izlietojuma uzraudzības jautājumi, uzskata partijas pārstāvji.

"Tajā brīdī, kad tiks loģiski pārdalītas valsts un pašvaldības funkcijas un katrai funkcijai nāks līdzi adekvāts finansējums, tad šāds izlīdzināšanas fonds nebūs nepieciešams un katra pašvaldība iztiks ar saviem finansu resursiem," pauž Latvijas Zaļā partija.

Savukārt Latvijas Zemnieku savienība (LZS) norāda, ka līdzšinējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir izturējusi laika pārbaudījumu, tai skaitā vairākas ekonomiskās krīzes. Tā ir darbojusies kā stabilizējošs faktors, nodrošina samērā augstu pašvaldību finanšu autonomiju un ir viena no labākajām Eiropā. Sistēmai tomēr ir trūkumi, jo valdībai pastāv iespēja samazināt pašvaldību daļu kopbudžetā, atsakoties vienoties par kopējām finansiālajām iespējām un pašvaldību funkcijām samērīgu finanšu nepieciešamību, valdība var atteikties no samērīgas līdzdalības izlīdzināšanā, "uzveļot visu smagumu pašvaldībām - donoriem, kā arī ir iespējama dažāda attieksme pret divām pašvaldību grupām - lielajām pilsētām un novadiem, kas rosina konfliktu attīstību", atzīst LZS.

Partijas pārstāvji norāda, ka tālākā attīstība jāturpina uz esošās sistēmas bāzes, novēršot pašreizējās trūkumus un pastiprinot pozitīvās īpašības, kā arī veidojot kompromisu starp lielo pilsētu un novadu interesēm. Sistēmu vajadzētu papildināt ar otro izlīdzināšanas kārtu, kurā valsts budžeta dotācija tiek izmantota trūcīgāko, rēķinot pēc ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, pašvaldību ieņēmumu tuvināšanai visu pašvaldību vidējiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, uzskata LZS.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas