Plešs: Pašvaldībām pašām lemjot par pagastu pārvalžu izveidi, netiks samazināta pakalpojumu pieejamība

Lai gan jaunajā Pašvaldību likumā, pašvaldībām tiek dota iespēja pašām lemt, kuros pagastos ir un kuros nav lietderīgi veidot pagastu pārvaldes, tas nesamazināšot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, šodien preses konferencē teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Pagastu pārvalžu organizēšana jaunajā likumā atstāta pašu pašvaldību ziņā. Jau pašlaik esot redzams, ka, sevišķi lielās teritorijās, pagasta pārvaldes izveide nav ekonomiski pamatota un nav īsti nepieciešamības tādu veidot katrā pagastā, vēsta LETA.

Līdz ar to, tiek rosināts stiprināt pašvaldību neatkarību lēmumu pieņemšanā un dot iespēju tām pašām vērtēt, kā organizēt un uzlabot šo darbu.

Tas nozīmē, ka pēc pašvaldību reformas pagasta pārvalde varētu būtu diviem vai trijiem pagastiem viena. To izlems pašas pašvaldības.

Plešs uzsvēra, ka tas nekādā mērā neattālinās iedzīvotājus no pakalpojuma saņemšanas. Viņš informēja ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau vairākus gadus veido vienoto valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru tīklu visā Latvijā un šo tīklu plāno attīstīt.

Tas tiek darīts ar mērķi, lai valsts un pašvaldību pakalpojumi cilvēkiem būtu ērti pieejami.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets šonedēļ akceptēja jauno Pašvaldību likumu. VARAM skatījumā, likumprojekts paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.

Ministrija likumprojektu papildinājusi arī ar pašvaldības izpilddirektora pienākumu izveidot iestādes iekšējās kontroles sistēmu. Tāpat noteikts, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības administrācijā notiek atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai. Likumprojektā ir precizēti domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumi.

Pašvaldību likumā esot noteikti mehānismi plašai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm.

Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicināšot iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību.

Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Tāpat noteikta arī iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.

Lai padarītu raitāku vietvaru darbu, kā arī mazinātu administratīvo slogu ministrijā, VARAM likumprojektā ir noteikusi jomas, kur veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību.

Likumprojekts paredz noteikt vietvarām pienākumu saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī tos sistematizēs portālā "likumi.lv", kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības iestāžu darbu.

Likumprojektā iekļauts arī precīzs pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums.

Precizēti arī domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, kuru noregulējums šobrīd spēkā esošajā likumā ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.

Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes, turklāt turpmāk, ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.

Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī Covid-19 radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram, sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās ierobežojumi.

Jaunajā likumprojektā ir precizēts pašvaldību autonomo funkciju formulējums, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem priekšlikumiem, kā arī tiek konkretizēta pašvaldību atbildība, piemēram, skaidri nosakot, ka no 2024.gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policijai.

Likuma projektu kritizējusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kura aicina to būtiski pilnveidot.

Likums vēl jāpieņem Saeimai.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas