Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Plāno privātpersonām piešķirt iespēju legalizēt naudu 1

Līdz ar valdības plāniem 2012.gada sākumā īstenot sākumdeklarēšanos, privātperosnām paredzēs arī iespēju legalizēt nezināmas vai nepierādāmas izcelsmes naudu, vēsta LTV raidījums de facto.

Šobrīd Finanšu ministrija (FM) izstrādā koncepciju, kas ļautu naudu legalizēt, samaksājot noteiktu nodokļa likmi, pagaidām gan nav zināms tās apmērs, taču tā būtu zemāka, nekā pašreiz noteiktā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme, vēsta raidījums.

Koncepcija paredz, ka godīgi valstij atklājot, ka mājās glabājas nauda, kuras izcelsmi nav iespējams pierādīt un par to nomaksājot nodokli, naudu varētu padarīt legālu.

"Piesaistot šo amnestiju, tad pastāv tā iespēja, ka tie, kas vēlas un daudzus gadus ir pastrādājuši nebūšanas, tad novelk šo strīpu un sāk legāli darboties," raidījumam sacīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.

Šai iecerei gan pastāv arī vairāki riski, proti, kā izvērtēt, vai nauda nav iegūta kādā krimināli sodāmā ceļā, piemēram, ar valsts svētību tiktu legalizēta kukuļos saņemtā nauda, norāda de facto.  Daudzo pretrunu dēļ finanšu ministrija pagaidām atturas saukt konkrētu laiku, kad naudu šādi varētu legalizēt.  

"Par to ir ļoti grūti spekulēt, jo darbs atrodas izstrādes stadijā, līdz ar to, kā lemsim, tā būs", de facto  sacīja Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta vecākā referente Dace Avotiņa.

Raidījums arī atgādina, ka Iecere, ko šonedēļ apstiprināja valdība un virzīja tālāk izskatīšanai Saeimai, paredz, ka personai būs jādeklarē tikai tās ziņas, kuras šobrīd Valsts ieņēmumu dienests citādi nevar iegūt. Proti, personai ārvalstīs piederošais nekustamais īpašums un transportlīdzekļi, kā arī ar naudu saistītas lietas, kuras pārsniedz 50 minimālo mēnešalgu apmēru, proti, skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumus, sniegtos aizdevumus, parādsaistības. Tā sauktā nulles deklarācija nebūs jāpilda katram mūsu valsts iedzīvotājam, tikai tiem, kuri atbildīs likuma prasībām. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests pārliecināts, ka īpaši satraukties par gaidāmo deklarēšanos cilvēkiem nevajadzētu.

Raidījums arī norāda, ka pašreiz sagatavotā likuma vērtīgākā lieta – ierobežojums uzrādīt naudu, kas tiek turēta zeķē vai paslēpta dīvānā. Korupcijas pētnieki līdz šim ar aizdomām uzlūkojuši norādītās milzu skaidras naudas summas amatpersonu deklarācijās, jo tā var jau laikus legalizēt kādus nākotnē sagaidāmus ienākumus, piemēram, kukuļus. Jaunais likums paredz – ja persona gribēs norādīt naudas uzkrājumus, tie būs jāglabā kādā kredītiestādē.

Šī gan ir viena no lietām, kas visticamākais vēl varētu izsaukt asas debates Saeimā. Taču konceptuālu jā-vārdu nulles deklarācijai Saeimas vairākums vismaz šobrīd sola dot, gan neizslēdzot, ka dažas lietas varētu mainīties, piemēram, deklarēšanās laiks, ja gadījumā atlikušajos gada mēnešos tomēr sistēmu nevarētu paspēt ieviest.

Tā Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis raidījumam sacīja, ka “šai lietai jābūt visai kopsakarībā, ja nevar šo lietu ieviest teiksim kvalitatīvu un caurspīdīgu, varbūt,ka tiešām var kādus datumus pārbīdīt”.

Savukārt Vienotības depuāta Ilze Viņķele atzina,ka "īstais laiks, kad tas būtu bijis jāizdara ir kādus gadus 20 atpakaļ, tā kā jebkurš laiks, kurā Saeima ir gatava paust atbalstu, ir īstais laiks un pareizais."

Nulles deklarācijas ieviešana ir viens no pasākumiem, ko valdība cer izmantot, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Eksperti gan norāda, ka sākumdeklarēšanās gan var izrādīties vien formāla, iedzīvotāju neatsaucības dēļ. Bez sabiedrības atsaucības deklarēšanās lielu jēgu nedotu, norāda de facto.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijas ziņas