Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: atkārtotas, dziļas krīzes Latvijas ekonomikā nebūs

Eirozonu pārņem arvien nopietnākas bažas par valsts parādu apjomiem un radušies pamatoti krīzes draudi, radot atkārtotas recesijas riskus. Tas negatīvi ietekmētu arī Latviju, lai arī atkārtotas, dziļas krīzes Latvijas ekonomikā nebūs.

Tā secināts jaunākajā Ernst & Young Autumn 2011 Eurozone Forecast (EEF) pētījumā. Eksperti šobrīd paredz, ka 2012.gadā eirozonas IKP pieaugums ievērojami kritīsies un būs tikai 1,1% līmenī. EEF mainījusies arī šā gada prognoze, kas paredz IKP pieauguma samazināšanos no agrāk prognozētajiem 2% līdz 1,6%.

Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols norāda: «Ņemot vērā ieilgušo valsts parāda krīzi Grieķijā un bažas par citu eirozonas ekonomiku valsts parāda ilgtspēju, vasarā situācija eirozonā ievērojami pasliktinājusies.»

Viņš skaidro, ja eirozonas valstīs iestāsies otrais recesijas vilnis, Latvijai tas nozīmēs lēnāku eksporta attīstību, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas atgūšanos, iekšējā tirgus patēriņu un citus ekonomikas rādītājus, lai arī dziļas krīzes Latvijā nebūs, jo samērā ātri veikti budžeta konsolidācijas pasākumi un ekonomika kopumā vairs nav tik atkarīga no starptautiskiem faktoriem.

EEF ietvaros novērtēts, ka pastāv 35% iespēja, ka eirozona piedzīvos atkārtotu recesiju, ja netiks veikti steidzami tās novēršanas pasākumi. EEF pētnieki pieturas pie uzskata, ka procentu likmju paaugstināšana aprīlī un jūlijā bijusi kļūda, un Eiropas Centrālajai Bankai (ECB) būtu jāuzsāk agresīvāka darbības politika un jāsamazina procentu likmes, lai veicinātu attīstību eirozonā.

Ernst & Young prognozē, ka galvenajās eirozonas dalībvalstīs IKP pieaugs par aptuveni 2% no 2011. līdz 2015. gadam, kā tas bija desmit gadu laikā pirms 2009. gada lejupslīdes. IKP perifērajās eirozonas valstīs palielināsies tikai par 1,2%, kas ir mazāk par pusi no pieauguma pirmskrīzes desmitgades laikā.

Tiek prognozēts, ka eksports būs galvenais attīstības virzītājs, kas nodrošinās aptuveni 2 līdz 3 procentpunktus kopējā IKP pieaugumā 2011. un 2012. gadā. Ražošanas nozare šobrīd gūst labumu no stabilā pieprasījuma eksporta jomā, īpaši saistībā ar jaunajiem tirgiem.

Bet galvenokārt šī attīstība esot saistīta ar lejupslīdes laikā radīto zaudējumu atgūšanu, un šā iemesla dēļ attīstības process uzskatāms par lēnu. Paredzams, ka arī biznesa pakalpojumu nozare attīstīsies straujāk nekā kopējā ekonomika, jo eirozona gūst labumu no kvalificēta darbaspēka un šajā zonā ieviestās kompetences.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas